Kā atraisīt bērnos drosmi un pašapziņu: psiholoģes un pedagoģes padomi

Mūsdienās no bērniem un jauniešiem tiek sagaidīts daudz – viņiem jāapgūst visdažādākās prasmes un zināšanas, jo mēs precīzi nezinām, kādas profesijas vai iemaņas būs vajadzīgas pēc 10 vai 20 gadiem.

"Skolēniem vairs nepietiek tikai ar konkrētu faktu zināšanām, svarīgs ir īpašību un spēju kopums, kas palīdz orientēties un izdzīvot mainīgos apstākļos, tāpēc obligātā mācību saturā ir definētas tādas vērtības, īpašības un prasmes kā kritiskā domāšana, jaunrade jeb radošums, spēja patstāvīgi mācīties, sadarbība, līdzcietība un empātija, atbildība un drosme. Ir jāmaina veids, kā šīs prasmes iemācīt, lai tas ir inovatīvi, interesanti un iesaistoši," ir pārliecināta Ineta Rudzīte, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore. Šī ir viena no pirmajām piecām skolām, kuru 7. klašu skolēniem šajā mācību gadā bija iespēja piedalīties jauniešu motivācijas programmas "MOT. Izvēlies drosmi!" nodarbībās.

Bērniem jāsniedz iespēja veikt patstāvīgas izvēles un šīs prasmes jāattīsta jau mazotnē, protams, uzsverot, ka šīs izvēles nedrīkst kaitēt apkārtējiem. Piemēram, bērnam jāļauj izvēlēties, ko vilkt mugurā, ko ēst, jāļauj pašam kārtot savu skolas somu. Tādējādi bērni pakāpeniski apgūst prasmi patstāvīgi pieņemt lēmumus, kā arī drosmi pastāvēt par savu viedokli – arī nopietnākās situācijās.

"Būdami pieauguši cilvēki, citos augstu vērtējam spēju pieņemt neatkarīgus lēmumus, taču ne vienmēr dodam iespēju bērniem šo prasmi attīstīt. Tikai trenējot spēju pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību, bērns apgūst drosmi jeb prasmi regulēt savas emocijas un impulsus un rīkoties saskaņā ar savām augstākajām vērtībām. Tāpat kā citas sociāli emocionālās prasmes arī drosmi var mācīt apzināti – jo agrākā vecumā, jo labāk," skaidro psiholoģe Dūdiņa.

Ir dažādi iemesli, kas jauniešu pašapziņai liek "peldēt pa straumi" – par traucēkli bērnu pašapziņas nostiprināšanā neapzināti var kļūt vecāki, skola, vienaudži, kā arī pats bērns. Ja ģimenei attiecībā uz bērnu ir ļoti augstas prasības – viņam ir jābūt labākajam visās jomās, bērnam tas ir liels slogs, kas viņus ierobežo un nospiež. Par traucēkli var kļūt arī ģimene, kam pret bērnu ir pārāk mazas prasības – bērnam nav nekādu pienākumu un atbildību, kas tādējādi kavē viņa pašapziņas attīstību. Tāpat šķērslis pašapziņas attīstībai ir arī nepareizi izteikta, nekonstruktīva kritika, kad kritizēts tiek bērns un viņa personība, nevis viņa paveiktais.

Ikviens no mums ir pieredzējis situāciju, kad taisnība ir kāda cita pusē un ar to nav viegli samierināties, it īpaši bērniem. Ikdienā drosme bieži vien nozīmē spēju paust savu viedokli un par to pastāvēt, neietekmējoties no apkārtējiem, taču arī spēja uzklausīt citu viedokli prasa drosmi. Tolerance pret citu cilvēku viedokli ir prasme, kas jāapgūst. Jauniešu motivācijas programmas "MOT. Izvēlies drosmi!" treneri nodarbībās rosina jauniešus izteikties par dažādiem jautājumiem, kas skar sabiedrību, klasi un viņus pašus, un katra viedoklis tiek uzklausīts un novērtēts. "Pēc pirmajām nodarbībām skolēni saprata, ka drosme nepieciešama ne tikai, lai izteiktu savu viedokli, bet arī, lai spētu pieņemt apkārtējo viedokli – pat tad, ja pats domā citādāk. Jaunieši mācās novērtēt, ka skatījumi uz lietām var būt atšķirīgi un ne vienmēr viss ir tikai balts vai melns – pareizās un nepareizās atbildes," stāsta Rudzīte.

Ir svarīgi, lai jaunieši vairāk iedziļinātos jautājumos un situācijās, nevis vērtētu tām virspusēji, kā tas visbiežāk notiek mūsdienās, dzīvojot informācijas pārbagātībā. Motivācijas programmas "MOT" laikā skolēni mācās kļūt atvērtāki un, apgūstot spēju situācijas izvērtēt un tajās iedziļināties, ir gatavi iziet ārpus savas komforta zonas. Skolas direktore stāsta, ka nesen skolā bijis gadījums, kad pavisam ikdienišķā situācijā skolēni pierādījuši, ka spēj būt drosmīgi. "Kādā no mācību stundām skolēni nekorekti izturējās pret skolotāju, bija nejauki. Apstākļu sakritības dēļ pēc šīs mācību stundas sekoja nodarbība, kurā tika runāts par to, cik svarīgi ikdienā ieklausīties sevī – savā labajā, nevis sliktajā sirdsbalsī. Pēc nodarbības skolēni paši pieņēma lēmumu doties pie skolotājas, pret kuru bija izturējušies neiecietīgi un, neviena nemudināti, skolotājai atvainojās. Esmu lepna, ka skolēni radīja sevī drosmi atzīt, ka rīkojušies nepareizi," priecājas direktore.

Skolēnu motivācijas trūkums un pasīva iesaistīšanās mācību procesā ir būtiska problēma. Lai ieinteresētu un motivētu mūsdienu jauniešus, viņiem ir jādod iespēja runāt un izteikties arī par viņiem tuvām un saprotamām tēmām, kuras apspriežot viņi jūtas droši, pārliecināti un ieinteresēti. Tādā veidā jaunieši trenējas formulēt savu viedokli. Skolēni novērtē, ja viņiem ir iespēja runāt par tēmām, kurām ikdienā nepietiek laika, vai nav cilvēku, ar kuriem par to parunāt. Arī skolotājiem mūsdienās ir jāspēj būt radošiem, veidojot interesantu un interaktīvu mācību procesu, lai galvenokārt skolēni ir tie, kuri runā, bet skolotājs – moderē un klausās.