Te būs psihologu nosauktas deviņas lietas, kuras tomēr vajadzētu ļaut gan mazākiem, gan lielākiem bērniem. Kā norāda "Adme", visticamāk tā var būt pati lielākā dāvana bērniem, ja šīs lietas neaizliegsi.
Uzdot jautājumus
Mazs bērns aug un iepazīst pasauli, un pilnīgi dabiski, ka tādēļ viņam rodas arī daudz jautājumu. Protams, vecākiem nav viegli vakarā pārvarēt savu nogurumu, kā arī atrast laiku un spēkus bērniem. Tomēr atceries, ka laiks, ko vecāki pavada kopā ar bērniem, atbildot uz viņu jautājumiem, lasot un spēlējoties kopā, palīdzēs ne tikai bērna attīstībā. Šādas nodarbes palīdzēs arī nostiprināt ciešu saikni un saglabāt siltas attiecības pat tad, kad bērni izaugs.
Raudāt
Mazi bērni daudz spilgtāk pārdzīvo visu, kas notiek viņu dzīvē. Sakreņķēties – mazajam tas ir pavisam normāli. Neaizliedz bērnam raudāt un nekaunini viņu par to. Tā vietā palīdzi bērnam tikt skaidrībā ar situāciju, noskaidro, kāpēc viņš raud un kā to visu var labot.
Skopoties
Mazulim ir pilnīgas tiesības savas mantas izmantot pēc saviem ieskatiem, tieši tāpat kā pieaugušajiem, tādēļ nevajag viņus kaunināt par skopošanos. Un vēl jo vairāk izteikt aptuveni šādu frāzi: "Redz, visi par tevi smejas, cik tu esi skops".
Teikt 'nē'
Bērns – tas nav padotais, bet gan pilntiesīgs ģimenes loceklis. Ja tu aizliegsi tev atteikt, tātad, pārkāpsi viņa robežas. Izdomā veidu, kā vienoties vai paskaidrot bērnam, kāpēc jādara tā, kā dažreiz itin nemaz negribas.
Trokšņot
Netraucē bērniem gūt prieku no bērnības – lai viņi dzied dziesmiņas un rada dažādas skaņas uz ielas. Jo, redz, tāda iespēja viņiem dzīvē vairs nebūs – dziedāt kā un kur gribas.
Baidīties
Mazi bērni var nobīties no ārsta ar šprici rokās vai nepazīstama radinieka, un tas viņiem ir pilnīgi dabiski. Lai bērnu kauninātu par baiļošanos, labāk paskaidro viņam, kāpēc nav jābaidās, paņem mazo aiz rokas vai apskauj, lai viņš zinātu, ka esi blakus.
Būt saviem noslēpumiem
Jo vecāki kļūst bērni, jo vairāk viņi vēlas pabūt savā personīgajā vidē. Protams, vecākiem ir jākontrolē bērna dzīve, tomēr arī jāciena viņa personīgās robežas. Jo bērna uzticēšanās ir nenovērtējama, tādēļ nav vērts riskēt, par visām varītēm cenšoties atklāt viņu noslēpumus un lasot noslēptās dienasgrāmatas.
Dusmoties un skaust
Bērns ir tieši tāds pats dzīvs cilvēks kā pieaugušais, un viņam ir tiesības izjust arī negatīvas jūtas: dusmas, skaudību utt. Vecākiem vajadzētu atcerēties par to, ka gribasspēks šajā vecumā vēl līdz galam nav izveidojies, tādēļ bērnam ir daudz grūtāk sevi kontrolēt. Tas, ka kāda no emocijām pieaugušajiem šķiet "slikta", nenozīmē, ka bērnam vajadzētu pārtraukt to izrādīt.
Kļūdīties
Ikvienam ir nepatīkami kļūdīties, bet vēl nepatīkamāk, kad tevi pieaugušais steidzina vai rāj par nepareizi aiztaisītu jaku. Nav nekas pārsteidzošs, ja pēc šādas vecāku reakcijas bērns vairs negribēs pamēģināt darīt kaut ko pats.