Fotogrāfs Valters Poļakovs: kailfoto ir lielisks veids sievietes pašapziņas celšanai  (5)

Lai arī fotogrāfs savus darbus nekad nemēdz sasteigt, aktu viņš sauc par īpašu fotogrāfijas veidu, kur viss jādara lēnām, izbaudot procesu un komunikāciju. Fotosesijai, kurā sieviete pozē kaila, ir jābūt kā svētkiem, pēc kā sieviete jūtas piepildīta, laimīga un apmierināta ar sevi, pārliecināts mākslinieks.

Valters profesionāli ar fotogrāfiju nodarbojas kopš 2005. gada. Ikdienā viņš strādā foto studijā. Valtera darbi ir dažādi – gan ģimenes foto, gan privātas aktu fotogrāfijas. Darbi plašākai publikai ir bijuši pieejami vairākās izstādēs, pašlaik Talsu novada muzejā var apskatīt viņa veidoto fotogrāfiju sēriju "MĒS esam ŠEIT", kas veltīta novada iedzīvotājiem un patriotiem.

"Tad, kad es sāku, nebija neviena fotožurnāla, ko es nebūtu nopircis," nosmej mākslinieks. Fotogrāfijā viņu visvairāk uzrunājis tas, ka rezultātu var redzēt uzreiz, un, neskatoties uz to, ka gadu laikā viņš ir attīstījis savas fotogrāfa iemaņas, mīļi ir visi darbi – gan jaunāki, gan senāki. "Man jau viņas visas caur sirdi ir gājušas. Milzīgu darbu esmu ielicis tajā visā." Valters nevarot izcelt nevienu no saviem darbiem, kā īpaši mīļu vai tuvu, jo ikviena fotogrāfija atgādinot par emocijām un laiku, kad tā uzņemta.

"No sākuma man cilvēki traucēja. Skraidīju gar jūras krastu, un, ja kāds cilvēks bija kadrā, tad tā bilde bija brāķis," atceras Valters. Tagad daudz kas ir mainījies un cilvēku fotogrāfija ir viņa mīļākā nodarbe, jo tās laikā mākslinieks vairāk iesaistās bildes veidošanas procesā. Šādi foto viņam ļauj atrast un parādīt katra modeļa personību, būtību.

"Tas ir kontakts," par bildes rašanās procesu stāsta Valters. "Ja nav tā kontakta, tad nav arī tās bildes. Tas ir tas pamats. Tur steiga neder – uz ātro nekas nesanāks. Tā ir savstarpēja sadarbība – fotogrāfs viens nevar uztaisīt tādu bildi. Es jau cenšos kaut ko atrast acīs, lai bilde nebūtu tukša, lai tajā nebūtu tikai kaut kāds augums, siluets vai kas, bet kaut kas vairāk."

Valters skaidro, ka savos darbos cenšas parādīt katra cilvēka personības iezīmes, kaut ko, kas raksturīgs šim cilvēkam. Foto, kuros cilvēki ir vienkārši ieņēmuši kādu pozu, kas ļauj labi izskatīties, viņš neievēro. Tām ir iespējams paiet garām, pat neatskatoties. Lai atklātu cilvēka individualitāti, nepieciešams laiks, komunikācija un savstarpēja sapratne. "Man ir jārunā ar to cilvēku, jāskaidro, ko es daru."

Neiztikt arī bez savstarpējas uzticēšanās, atkailināšanās vienam otra priekšā. Cilvēks paļaujas uz fotogrāfu, kamēr viņš strādā, bet tad, kad notiek fotogrāfiju vērtēšana, neaizsargāts ir mākslinieks, kam rūp, lai cilvēki fotogrāfijās par rezultātu priecātos. Ļoti spilgti Valteram palikusi atmiņā izstādes "MĒS esam ŠEIT" atklāšana. "Viņi (cilvēki, kas ir attēloti darbos) nāca uz atklāšanu. Zini, kāda man sajūta bija? Man bija tāda trauksme, tādas kā bailes, jo es ļoti uztraucos, vai viņiem patiks, jo es jau nebiju rādījis. Viņi atnāk, un tagad es esmu pliks pretī. Tagad vērtē manu darbu."

Valters nekaunas fotografēt arī kailus cilvēkus. Viņš ir iemūžinājis gan kailus vīriešus, gan sievietes, un atklāj, ka daudz ērtāk jūtas, fotografējot pretējo dzimumu. Šādas sesijas fotogrāfs uztver kā īpašu baudījumu sev un svētkus sievietei. "Man patīk sievietes, un es viņas arī ar prieku fotografēju. Sievieti jau vispār var apbrīnot," viņš nosaka.

Jautāts par to, vai sievietēm vajadzētu satraukties, ka fotogrāfs sesijas laikā viņas uzlūko ar iekāri, Valters atbild noraidoši: "Tu kaut kā citādāk uz to skaties. Ja skaties caur seksu, tad tas – nezinu, kas tur var sanākt. Tajā brīdī tu nemaz par to nedomā. Tur ir tāds vizuālais baudījums. Protams, ka tu baudi to ķermeni ar acīm." Lūkošanos uz sievietes ķermeni kailfoto sesijas laikā viņš salīdzina ar mākslas darba, kādas skaistas gleznas, aplūkošanu.

Sievietei pēc kailfoto uzņemšanas ir jābūt laimīgai un apmierinātai ar sevi, un tas ir fotogrāfa uzdevums – palīdzēt sievietei saprast, cik viņa ir skaista. "Tā jau ir tā māka to cilvēku celt augšā, un īpaši jau sievieti. Sievietei tiem jābūt svētkiem, kad viņa atnāk uz to fotosesiju. Tas, protams, ir smags darbs, pozēšana, bet viņai ir jābūt laimīgai pēc tam."

Par to, ka sesija ir izdevusies, liecinot ne tikai skaistas bildes, bet arī sajūtas – sievietes pēc fotografēšanās Valteram bieži sakot, ka laiku studijā ir no sirds izbaudījušas. "Viņas jūtas novērtētas." Mākslinieks piebilst, ka, lai pozētu kailai, ir nepieciešama arī drosme, un ir sievietes, kas šādai jutekliskai fotosesijai gatavojas mēnešiem. "Tas ir arī izaicinājums. Uz tādām sesijām katru dienu neiet."

Vispirms ir jāiepazīst fotogrāfs un jāsaprot, ka to nevar izdarīt ātri. Lai sieviete atbrīvotos un izdotos labas bildes, sesijas laiks var būt līdz pat trim stundām. Viņš iesaka vispirms iepazīties ar fotogrāfa darbiem un, ja tie patīk, sazināties ar mākslinieku. Noteikti par ļaunu nenāks arī tikšanās pirms sesijas, kuras laikā tu sapratīsi, vai esi gatava atklāties šim cilvēkam.