<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/RyanSmithPhotography">Ryan  Smith</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/3.0/deed.en_US">CC</a>
Strādājot skolā un privātpraksē, bieži nākas saskarties ar vecāku un bērnu attiecību un audzināšanas jautājumiem. Tie ir dažādi, tādēļ aplūkosim robežu jautājumu. Kāpēc šis jautājums ir tik nozīmīgs?

Katram no mums ir savi mērķi, ko mēs vēlētos sasniegt bērnu audzināšanas procesā. Ja mēs paskatāmies uz šo jautājumu plašāk, - audzināšanas mērķis ir izaudzināt tādu cilvēku, kas spētu viegli adaptēties dažādās dzīves situācijās, būtu stiprs savā raksturā, atbildīgs par savām jūtām, domām, uzvedību un gūtu pēc iespējas vairāk panākumu jomās, kas viņam ir svarīgas. Visas šeit nosauktās lietas lielā mērā nosaka robežas, kas ir attiecību pamatā, uzsver Anita Čodere, klīniskā psiholoģe.

Britu psihoterapeits Džons Boulbijs ir teicis, ka bērna un pēc tam arī pieauguša cilvēka attiecības ar citiem nosaka tas, kādas ir bijušas attiecības ar mīlestības objektu bērnībā (māti, tēvu utt.).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!