Kad mīlestības kausiņš pilns līdz malām: ceļotāju Aigas un Raimonda stāsts par ģimenes paplašināšanos

Bērns sākotnēji neietilpa manā piecgades plānā. Un tomēr te nu viņš ir. Tepat blakus šņāc, kamēr cenšos neklabināt taustiņus pārāk skaļi. Nē, viņš negadījās netīšām (daudziem patīk to pieņemt mana vecuma dēļ). Viņš bija plānots un ļoti gaidīts.

Kas tomēr lika izbrīvēt vietu savos plānos bērnam? Pirmkārt, īstais cilvēks blakus. Zināju, ka gribu, lai viņš ir manu bērnu tēvs, tikai manā iztēlē tas bija scenārijs tālākai nākotnei. Otrkārt, īstais laiks un īstā vieta. Vasaru, kuras nogalē nolēmām sākt "darbu", lai tiktu pie bērniņa, pavadījām Sicīlijā, vadot Piedzīvojumus ("Piedzīvojumi.lv" ceļojumus un braucienus) šajā šarmantajā Itālijas salā. Visu vasaru vizinājos uz rollera, cieši apķērusi Viņu, kopā brīnījāmies par to, cik pasaule skaista un cik viegli kopā būt. Un augustā, kad dzīvojāmies divatā pauzē starp Piedzīvojumu grupām, mana sirds bija tik pilna mīlestības, ka šķita, pietiek vēl kādam. Dzīvojāmies pie veca itāļu onkulīša šarmantā miestiņā, pārtikām no saldējuma un picām, strādājām zem vīnogulāja un braukājām pa salu krustu šķērsu. Gulējām nepieklājīgi garas siestas un aizpļāpājāmies līdz bērnu tēmai. Es zināju, ka viņš ir gatavs, bet šaubījos par sevi. Līdz sapratu – cik nu gatavs tik lielam solim vispār var būt.