Pētījums: Jo lielākas bailes no zobārsta ir vecākiem, jo stiprākas tās būs bērnam  (4)

Pētījumā parādīts, kā bailes no zobārsta ietekmē tādi psihosociālie faktori kā negatīva iepriekšējā pieredze pie zobārsta vai cita mediķa, vecāku komunicēšanas veids par zobu veselību, ģimenes sociālekonomiskie faktori, kā arī tādas bērna personības iezīmes kā emocionalitāte un vispārējā trauksme. Savukārt, saņemot profesionālu konsultāciju par zobu veselības jautājumiem, kā arī veicot agrīnas, profilaktiskas bērnu vizītes pie zobārsta, būtu iespējams gan uzlabot zobu veselību, gan samazināt bērnu bailes no zobārsta.

Bailes no zobārsta ir tēma, kas Latvijā līdz šim nav pētīta, uzsver disertācijas autore Kroniņa. "Lai gan mūsdienās tiek izmantotas modernas zobārstniecības tehnoloģijas (lāzers, ozons, ultraskaņa, sedācija, "Wand" un vispārējā anestēzija), joprojām saglabājas augsts baiļu līmenis no zobārsta, īpaši bērniem, tāpēc bailes no zobārsta ir aktuāls temats gan zobārstiem, gan ģimenēm. Manas disertācijas mērķis bija izpētīt bērnu baiļu cēloņus, saistītos faktorus, un to, kā bailes no zobārsta ietekmē mutes veselību".

Bailes no zobārsta ir daudzpusīga problēma, tāpēc pasaulē joprojām turpinās visdažādākie pētījumi un diskusijas, cik liela nozīme to izcelsmē ir cilvēka iekšējiem faktoriem (kā vecums, dzimums un temperaments), bet cik – ārējiem faktoriem (ģimenes attieksme, sociālekonomiskie faktori un zobārstniecības personāla attieksme). Ir atsevišķi jautājumi, par kuriem diskusijas vairs nenotiek, piemēram, ir secināts, ka bailes no zobārsta ir lielākas jaunākiem bērniem un bērniem līdz astoņu gadu vecumam, un tās lielā mērā ir saistītas ar vecāku bailēm. Tajā pašā laikā pasaulē maz ir pētīts, cik liela nozīme ir bērna vecumam pirmās ārstēšanas pieredzes laikā un kā bērnu bailes ietekmē vecāku teiktais pirms zobārsta vizītes.

Kroniņas pētījumā secināts – jo izteiktākas ir vecāku bailes no zobārsta, jo stiprākas tās būs arī bērnam. Bērniem, kuru vecāki apsola balvu par labu uzvedību pie zobārsta, mierina, ka neko nedarīs un nekas nesāpēs vai arī stāsta par savu pieredzi pie zobārsta, ir lielākas bailes no zobārsta nekā bērniem, kuru vecāki nekā īpaši bērnus nesagatavo pirms zobārsta vizītes. Bērnu bailes ir arī mazākas, ja vecāki pārrunā bērna mutes kopšanas paradumus ar zobārstniecības speciālistiem, nevis smeļas informāciju medijos vai pie draugiem un paziņām. Bērna bailes un trauksmi pastiprina ne tikai informācijas nodošanas veids, bet gan informācija kombinācijā ar trauksmainu vecāku uzvedību.

Pētījums atklāja arī dažu sociāldemogrāfisko faktoru saistību ar bailēm no zobārsta, piemēram, jo bērnam ir lielāka ģimene, jo vecāka ir mamma un jo augstāka ir tēva izglītība, jo mazāka ir iespēja, ka bērnam būs bailes no zobārsta, neatkarīgi no ģimenes ienākumu līmeņa.

Tāpat pētījums atklāja, ka bērni, kas vairāk baidās no zobārsta, nelabprātāk tīra zobus un tāpēc viņiem ir sliktāks mutes stāvoklis. Lai mazinātu bērnu bailes no zobārsta un līdz ar to uzlabotu viņu zobu veselības stāvokli, Kroniņa rekomendē veicināt bērna pirmo vizīti pie zobārsta atbilstoši daudzu attīstīto valstu vadlīnijām – no bērna pirmā zoba šķilšanās brīža līdz gada vecumam, ņemot vērā, ka agrīnas, nesāpīgas profilaktiskās vizītes ir saistītas ar mazākām bērnu bailēm no zobārsta.

Kroniņa uzsver, ka svarīgi ir arī sniegt vecākiem viegli pieejamu informāciju gan interneta vietnēs, gan organizēt kursus vai konsultācijas par bērna vecumposmu uztveres īpatnībām saistībā ar zobārstu, par bērna pozitīvu sagatavošanu vizītei pie zobārsta un veidiem, kā nevajadzētu sagatavot bērnu zobārsta apmeklējumam.

Pētījumā piedalījās 260 nejauši izvēlēti bērni vecumā no četriem līdz 12 gadiem – 133 meitenes un 127 zēni, kā arī viņu vecāki.