sieviete pārdomas vientulība depresija
Kad pie mums sāka rādīt pirmos meksikāņu seriālus, teju katra lielākā drāma sākās brīdī, kad pazuda viens no diviem – vai nu galvenās varones bērns, vai galvenās varones atmiņa. Par seriāliem skaidrs – ja vairs nav skaidrs, kā atrisināt sižetu, pēkšņi pazudusī atmiņa atrisina visu. Bet vai tā vispār var notikt dzīvē? Vai tiešām cilvēks pēc tam, kad nokrīt pa kāpnēm vai cieš avārijā, var zaudēt atmiņu?

Izrādās, var. Ja tiek traumēti noteikti smadzeņu centri, tad cilvēks, piemēram, neatceras, kas viņš ir, kā viņu sauc un kur dzīvo, toties lieliski atceras, kā jābrauc ar auto vai kuras sēnes ir ēdamas. Tikai tā gan notiek ļoti, ļoti reti. Toties daudz tipiskāka lieta ir viltus atmiņas. Ne vienmēr tās ir atmiņas par notikumiem, kuri nemaz nav bijuši, lai gan var būt arī tā. Biežāk tas vienkārši ir emocionālais filtrs, caur kuru skatāmies uz to vai citu pagātnes notikumu. Tur ir gan tās emocijas, kuras piedzīvojām notikuma brīdī, gan viss, kas nācis pēc tam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!