Ģimenes psihologs Aleksejs Golevs portālā "Letidor" skaidro, kādēļ bērni terorizē savus vecākus, kā viņiem tas izdodas un ko darīt, lai netaptu par mazā manipulatora upuri.
Nav noslēpums, katrs no mums, tā vai citādi, ir manipulējis ar kādu vai kļuvis par manipulāciju objektu. Jo mēs visi taču dzīvojam sabiedrībā, un šāds uzvedības modelis dažreiz vienkārši ir nepieciešams, lai sasniegtu noteikto mērķi.
Cita lieta, ka pieaugušais ir spējīgs kontrolēt situāciju un redzēt pieļaujamās manipulēšanas robežas.
Arī bērni, kādudien apzinoties manipulāciju iedarbību, var izvēlēties šādu uzvedības modeli kā galveno, vienlaikus pakļaujot sevi vientulībai un skumjām jau pieauguša cilvēka dzīvē. Tādēļ ir ļoti svarīgi savos bērnus laikus atpazīt un izslēgt tādus uzvedības faktorus.
Kāpēc bērni sāk ar mums manipulēt, kādi ir iemesli, kas viņus pamudina sākt mūs vadīt? Tas ir viens, un tie esam mēs, pieaugušie, un mūsu uzvedība. Un konkrēti…
Četri iemesli, kas atbildēs - kāpēc
Nepietiekama uzmanība
Bieži vien darbs vai personiskās dzīves pārdzīvojumi neļauj mums veltīt pietiekamas rūpes un uzmanību savām atvasēm. Bieži, atpērkoties ar kārtējo gadžetu vai lieku naudas monētu, mēs uzskatām, ka savu – vecāku – pienākumu esam izpildījuši, uzsver psihologs.
Bet tieši ar to mēs bērnu pamudinām uz manipulēšanu. Slikta uzvedība un sliktas atzīmes ir ļoti iedarbīgs veids piespiest šādus vecākus pievērst uzmanību sev, uzdodot sev jautājumu – vai mans bērns no manis saņem pietiekami daudz uzmanības?
Bērnus veidot pēc stereotipiem
"Apēdīsi putru – atļaušu iet ārā! Citiem vārdiem sakot, lai panāktu vēlamo, ir jāpieliek pūles. Bet apēst putru, kas neiet pie sirds, ir sarežģīti. Daudz vienkāršāk ir uzrīkot histēriju! Mēs uz bērniem izdarām spiedienu," uzsver speciālists.
Visi vecāki vēlas, lai no bērna izaugtu "izdevies" cilvēks. Bet daudzi pāršauj pār strīpu. Vēloties audzināt teicamnieku, vecāki ar iebiedēšanu un sodiem piespiež bērnu pildīt mājasdarbus. Ļoti dusmojas un vētraini reaģē, kad saņemtā atzīme neatbilst gaidītajam. Un bērnam nekas cits neatliek, kā izlikties slimam vai sameloties.
Tātad – bailes no soda ir ļoti slikts veids, kā censties panākt kādu mērķi. Šāda vecāku rīcība piespiež bērnu apgūt dažādas manipulēšanas spējas, un tās nebūt nav ar pozitīvu potenciālu.
Pieaugušie paši ir manipulatori
Mēs, pieaugušie, nemaz nepamanām, ka pašu uzvedības modelis ir visai tālu no ideālā. Kā var bērnam pārmest vēlmi manipulēt ar mums, ja paši pastāvīgi cenšamies sasniegt mērķi caur manipulēšanu?
Vecvecāku iesaiste bērnu audzināšanā
Tāpat par iemeslu var būt arī vecāku nemitīgā aizņemtība un banālā vēlme iekārtot savu dzīvi. Un tad jau vecmāmiņas uzskata, ka ir tiesīgas mazbērnus pasargāt no vecākiem. Kāpēc gan nepažēloties omītei par vecākiem, kuri ķērušies pie audzināšanas, bet pēc tam ar gandarījumu vērot, kā vecmamma nemanāmi gūst virsroku.
Bērnu manipulēšanas metodes
Ir vērts mācīties atpazīt bērnu manipulāciju formas jeb metodes. Pēc tam, kad esi iepazinis noteiktas uzvedības modeļus un rīcības motīvus, būs vieglāk sākt ar tiem cīnīties.
Psihologi nosauc šādas manipulēšanas formas, ko bērni izmanto pret vecākiem:
Provokācija ar vajadzīgajām emocijām
Visiem ir pazīstamas situācijas, kad pēc kārtējā dusmu izvirduma mēs nožēlojam pateikto vai izdarīto. Un tad, it kā lai izpirktu savu vainu, mēs ar divkāršu centību cenšamies apiet asos stūros attiecībās ar bērniem.
Mēs ļoti vēlamies izrunāties no sirds vai bērnu apdāvināt ar kārtējo rotaļlietu kā izlīgšanas zīmi. Vai šis nevarētu būt iemesls ar savu uzvedību speciāli izprovocēt tevi uz šādām emocijām pēc kāda laiciņa?
Izspiegošanas metode
Būsim godīgi. Daudzi vecāki izspiegošanu starp bērniem paši arī veicina. Vecmammām un vectētiņiem taču tā gribas zināt, kā dzīvo viņu bērni. Bet kurš gan varētu būt labāks informācijas avots, ja ne mazbērni?
Bērns kļūst par situācijas ķīlnieku un agri vai vēlu iemācās no tā visa sev gūt kādu labumu, tādējādi manipulējot ar vecākiem.
Bet šāda manipulēšana bieži noved pie šantāžas – jau daudz riebīgākas metodes.
Iebiedēšana
Šādu metodi bērni bieži izmanto tieši pusaudža vecumā. Kā gan vecāki nepiekāpsies, ja bērns piedraud ar suicīdu?
Izspiešana
Piekritīsi, ka bērns histēriju nekad nerīko vienatnē. Šādām teatrālām darbībām nepieciešami skatītāji. Jāatrod brīdis, kad vecākiem būs neērti apspiest mazo teroristu un urrā! Rezultāts sasniegts.
Daudz lojālāka ģimenes locekļa izmantošana
Ir labi, ja visi ģimenes locekļi ir vienoti bērnu audzināšanā, bet bieži gadās, ka ir radinieki, kuri tavām domām nepiekrīt.
Vēršoties pie šiem radiniekiem, bērns bieži gūst atbalstu, neraugoties uz tevis noteiktajiem aizliegumiem. Tad šāds radinieks bērna acīs kļūst par varoni, un, izmantojot viņa atbalstu, vienalga panāks sev vēlamo rezultātu.
Kā neļaut bērnam manipulēt ar sevi
Bet kā tad veikt korekcijas sava bērns uzvedībā, lai viņš nepārvērstos par izmisīgu manipulatoru? Visupirms, jācenšas nedaudz pārveidot pašam sevi, iesaka psihologs. Lūk, te daži viņa padomi:
- Bezgalīgi mīlot savu bērnu, tomēr dažreiz esi arī stingrs un iemācies ignorēt viņa histērijas;
- Ar personīgo piemēru parādi bērnam pareizu uzvedības modeli;
- Nemelo un centies iznīdēt šo ieradumu no bērna uzvedības;
- Ievēro saprātīgu līdzsvaru starp aizliegumiem un atļauto lietu saraksta;
- Nekad nesalīdzini bērnu ar viņa vienaudžiem, jo tavs bērns ir tas vienīgais un neatkārtojamais. Viņam ir savas problēmas un mērķi. Salīdzināšana ar kādu iznīcina bērna individualitāti un pazemo to;
- Iemācies dzirdēt un klausīties savā bērnā. Tici, ka viņa problēmas un jūtas ir tavas uzmanības vērtas;
- Lai tavas attiecības ar vecākiem kļūst par piemēru taviem bērniem. Sekojot šiem vienkāršajiem, noteikumiem, tu varēsi tikt galā ar tava bērna manipulēšanas spēju iznīdēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
