Laulību ceremonijas vieta – baznīcas drupas. Pieredzes stāsti un praktiski padomi  (1)

Nebūs taču melots apgalvojot, ka esam jau pieradināti pie domas par laulību ceremoniju šķūnī, mežā, parkā, siltumnīcā, lavandu laukos, botāniskajos dārzos, briežu dārzos, dažādās industriālās telpās, uz ēku jumtiem un kāpēc gan ne TV tornī?! Saņemot ielūgumu uz laulību ceremoniju, kas paredzēta uz salas upes vidū, mēs vairs nejautāsim, kāpēc tāda vietas izvēle, bet gan domāsim, kā tur nokļūt.

Kad viss neierastais kļuvis ierasts, ir pienācis laiks kam jaunam. Laulību ceremonija baznīcu drupās – aktuāls jaunatklājums pāriem, kas grasās precēties, un jauns pārbaudījums kāzu viesu izpratnei par ideālu laulību reģistrācijas vietu. Būsim pamanījuši, ka interesi par baznīcu drupām kā vietu, kur noslēgt savu laulību, atsevišķi pāri izrādīja jau pirms pāris gadiem, taču tieši pēdējā gada laikā vēlmi salaulāties šajās pamestajās svētvietās ir paudis rekordliels skaits pāru, padarot vecās drupas par pieprasītu un modernu laulību ceremoniju vietu.

Nav iespējams noliegt to cildeno pievilcību un varenību, ko sevī vēl aizvien glabā gadsimtiem senās, majestātiskās celtnes – baznīcas. Un, pat ja no agrākajām svētvietām līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai mūri, svētuma un diženuma sajūta nekur nav pagaisusi.

Kāpēc pāri izvēlas laulāties baznīcu drupās? Kādu noteikti piesaista šo vietu vēsturiskā vērtība un saistība ar dzimtas vēsturi, citus – ideja par laulību ceremoniju svētvietā, bet ne tik formālā atmosfērā, kā tas būtu baznīcā. Vēl kādam pārim ir svarīgas kāzas ar dabas klātesamību – aizaugušas taciņas, apsūnojuši mūri, vēja svilpošana un viss plašais debesjums virs galvas – vai doma par jaunas elpas ienešanu vecajās drupās. Lai gan dažiem baznīcu drupas varētu asociēties vien ar pagājušo, zudušo dzīvi, noteikti būs arī tādi pāri, kuri jutīs, ka, apliecinot savu mīlestību šajā vietā, viņi to padara atkal svētu.

Pagājušā gada vasarā kāzu fotogrāfs Einārs Freimanis Zvārdes baznīcas drupās iemūžināja Innas un Naura kāzu ceremoniju dabas, miera un mīlestības caurstrāvotās fotogrāfijās. Jautāts par šīs īpašās vietas pievilcību, Freimanis atzīst: "Ceremonijai baznīcas drupās ir savi plusi. Šādas ceremonijas notiek retāk, un man kā fotogrāfam priekšroka ir lietās, kuras ir kaut nedaudz ārpus ierastajiem kāzu standartiem (līdz tās kļūst par modes tendenci) un veido kāzu dienas unikalitāti.

No profesionālās puses raugoties, baznīcas drupās jūties mazāk ierobežots nekā baznīcā. Ir 360 grādu pieeja (baznīcās fotogrāfs ir ierobežots līdz altārim), var atrast vairāk interesantu leņķu vai meklēt interesantus kadrus no ārpuses, kas nebūtu iespējams baznīcā." Lielāka izpaušanās brīvība drupās esot ne vien fotogrāfam, bet arī dekoratoriem, kas jau tā savdabīgo ceremonijas vietu padara vēl izteiksmīgāku ar kāzu tematikai atbilstošām detaļām.

Kad pirms diviem gadiem augustā Anete un Nauris draugu un tuvinieku klātbūtnē teica viens otram jāvārdu, viņi vēl nenojauta, ka kļūs par jaunas kāzu tendences radītājiem. Pēc pāra kāzām, kas tika iemūžinātas fantastiskās fotogrāfijās, pie Veckalsnavas baznīcas pat parādījusies neoficiāla pieteikšanās lapiņa, kurā pāri atzīmējuši savu izraudzīto datumu un laiku, lai salaulātos tieši šajā vietā.

Oficiālais ceļš, lai varētu laulību ceremoniju organizēt Veckalsnavas baznīcas drupās, gan nebūs sava kāzu datuma norādīšana šajā lapiņā; tas vedīs caur Madonas novada dzimtsarakstu nodaļu. Komentē šīs nodaļas vadītāja Vineta Lamberte: "Ja pāris vēlas laulāties Veckalsnavas baznīcas drupās, tad iesniegums vai izziņa par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi ir jāiesniedz Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā un jāvienojas par ceremonijas laiku. Laulību Veckalsnavas baznīcas drupās var reģistrēt gan Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas amatpersona, gan dažādu konfesiju mācītāji, kuriem ir atļauts slēgt laulību."

Doma par kāzu ceremoniju Veckalsnavas baznīcas drupās pie Anetes un Naura atnāca pati vismaz gadu pirms pašām kāzām un pat pirms bildinājuma. Anete atceras: "Naura dzimtas mājas atrodas netālu no Madonas, un kādā rudens dienā, braucot no Madonas uz Rīgu, Kalsnavā pa gabalu ieraudzīju aleju, kuras galā atrodas baznīcas drupas, un es, protams, gribēju tās apskatīt. Veckalsnavas baznīcas drupās valdīja miers, spīdēja saule un pārņēma patīkamas sajūtas. Atceros, ka pat Instagram ieliku bildi ar tekstu "Maģiski skaista vieta, lai solītu otram sevi uz mūžu! Pienākot mūsu dienai, nebija jautājumu par to, kur to pavadīt, jo baznīca tā līdz galam mūs neuzrunāja sava lieluma dēļ (mūsu kāzas bija mazas, savukārt Torņkalna baznīca – liela)."

Lieni un Uģi salaulāja Kalsnavas apkaimes mācītājs Reinis Bikše. Atceroties laulību ceremoniju, Liene stāsta: "Sirsnīgāku, patiesāku un vienkāršāku (vārda skaistākajā nozīmē) ceremoniju nespēju iedomāties. Pateicoties baznīcas drupu specifikai, tikām cauri arī ar tādiem sīkumiem, kurus baznīcas klasiskajā izpratnē noteikti nevarētu izpildīt, piemēram, gredzenus nesa mūsu mini taksis, kuru saitītē veda viena no puķu meitenītēm. Man, savukārt, ļoti gribējās iet pa baznīcas drupu grīdu/zāli ar kailām pēdām, lai vienlaicīgi ar ārkārtīgi pacilājošo sajūtu saglabātu arī saikni ar zemi. Svarīgi sīkumi ir tie, kas sniedz lielu atbalstu īpašajā dienā arī pašai līgavai."

Domājot par praktiskām lietām, ar kurām nācies saskarties, organizējot kāzas Veckalsnavas baznīcas drupās, Liene iesaka:

Kad pāri mūs iedvesmojuši ar saviem pieredzes stāstiem par laulāšanos baznīcu drupās un šķiet, ka zinām teju visu, tad mieru tomēr vēl nedod kāds jautājums, proti, kurš mūs var salaulāt baznīcu drupās? Vai laulību baznīcu drupās reģistrē tikai mācītājs, vai arī to var darīt dzimtsarakstu nodaļas pārstāvis?

Lai noskaidrotu, kurš ir tiesīgs reģistrēt laulību baznīcu drupās – vai tās ir īpašumtiesības vai baznīcas noteikumi – vēršamies pēc padoma pie LELB Garīgā personāla un Draudžu lietu daļas vadītāja, prāvesta Dzintara Laugaļa, kurš kalpo Ikšķiles draudzē.

Pēc LELB pārstāvja vārdiem Latvijā ir diezgan daudz baznīcu drupu, kuras ir sakoptas tā, lai tajās būtu iespējams laulāties, un ir diezgan daudz gribētāju to izmantot.

"Kristīgas laulības pēc garīgās būtības ir laulības Dieva priekšā un Dieva ieaicināšana jaunā pāra turpmākajā dzīvē. Tas arī tiek atveidots, iekārtojot laulību vietu. Saskaņā ar LELB kārtību, kādā tiek reģistrētas laulības, šādas laulības baznīcas drupās tiek reģistrētas tajā draudzē, kuras teritorijā atrodas šīs baznīcas drupas. Laulāt drīkst arī cits mācītājs, iepriekš saskaņojot to ar vietējo draudzes mācītāju," informē prāvests Dzintars Laugalis.

Jautāts par to, vai baznīcas drupās laulāt vajadzētu vienīgi mācītājiem, LELB pārstāvis skaidro: "Pēc mūsu baznīcas kārtības ir tā, ka baznīcā vai sakrālai kalpošanai svētītās vietās publiskas darbības veic tikai tie, kuriem baznīca ir devusi šādas tiesības. Baznīca, kas atrodas drupās, pēc būtības tiek uzskatīta par baznīcu. Ja tās ir dievnama drupas, kurās jau sen nenotiek lūgšanas un dievkalpošana un tās netiek izmantotas sakrālai darbībai, tad ir grūtāk atbildēt vispārīgi, jo katra situācija ir individuāla. Vislabāk tādā gadījumā ir vērsties pie attiecīgā dievnama pārvaldītāja."

Pirms laulību organizēšanas kādas baznīcas drupās vislabāk būtu noskaidrot šo drupu īpašuma piederību vietējā pašvaldībā. Ne vienmēr drupas pieder baznīcai, taču ja tās pieder baznīcai un vietējai draudzei, tad ir jāsazinās ar draudzes mācītāju, kurš varēs atbildēt uz pāri interesējošiem jautājumiem. Dzintars Laugalis gan norāda: "Parasti jau mūsu mācītāji vēlas dzirdēt motivāciju, kādēļ pāris vēlas laulāties baznīcas drupās, nevis baznīcā, kas darbojas. Mēs baznīcā diezgan daudz domājam simbolu valodā, tādēļ jaunas laulības un ģimenes dibināšanā nevajadzētu to darīt drupās, kas izsaka sabrukumu. Ja nu vienīgi šīs drupas ir skaisti sakoptas un iekārtotas jaunam sākumam – no sabrukuma uz celsmi…"