10 iemesli, kāpēc bērnam ļaut rīkot histērijas

Psiholoģe un rakstniece Keita Orsone publikācijā "Parents" norāda uz 10 argumentiem, kādēļ maza bērnu dusmu lēkmes būtu jāuzskata pat par labu rādītāju.

Asaras satur kortizolu – stresa hormonu. Tādēļ tad, kad cilvēks raud, viņš burtiski no organisma "izlaiž" tajā sakrājušos stresu. Turklāt asaras uzlabo emocionālo stāvokli – ja blakus ir kāds mīļš cilvēks, kurš var atbalstīt šajā grūtajā brīdī. Tu varbūt esi pamanījis, ka pirms histērijas bērnam viss ir ne tā. Viņš dusmojas, niķojas un it kā bez pamata bēdājas. Bet pēc "vētras" mazulis nomierinās un ir daudz labākā noskaņojumā. Tādēļ ir jāļauj bērnam izdusmoties, ļaujot arī plūst asarām un, galvenais, nepārtraucot šo procesu, lai viņš varētu atbrīvoties no savām negatīvajām emocijām. Asaras – tās nav sāpes, bet gan sāpju pārdzīvošanas process, piemetina psiholoģijas doktore Debora Maknamara.

Orsone atminas kādu gadījumu: piecus gadus vecs bērns spēlējās ar "Lego" un viņam kaut kas neizdevās, un sekoja skandāls. Pēc histērijas bērns apsēdās un uzbūvēja savu iecerēto ēku. Tā gadās ļoti bieži: bērns ir sarūgtināts un savu frustrāciju izpauž ar asarām un "sprādzieniem", kas, savukārt, palīdz apskaidrot prātu un iemācīties kaut ko jaunu. "Zināšanu apguve bērniem ir dabisks process, gluži kā elpošana. Bet, kad bērns nespēj sakoncentrēties, tas vēsta par kādu emocionālu problēmu, kura bloķē šo procesu," skaidro "Handinhandparenting" radītāja Petija Uipflēra. Lai bērns veiksmīgi mācītos, viņam jābūt mierīgam un laimīgam, bet sarūgtinājuma izrādīšana ir daļa no šī procesa, pauž zinātnieki.

Nereti vecāki uzskata, ka histērijas un neapmierinātības uzplūdus vislabāk ir ignorēt vai apslāpēt, bet bērnam var sākties miega traucējumi. Kad bērns guļ, viņā krājas šīs negatīvās emocijas. Tāpat kā arī pieaugušie, bērni var pamosties no stresa vai centieniem šīs emocijas pārstrādāt. Ja bērnam ļauj histēriju "novest līdz galam", tas uzlabo bērna emocionālo stāvokli un miegu.

Dažreiz mazulis sarīko skandālu, jo tu viņam esi kaut ko atteicis, bet tas ir ļoti labi! "Nē" palīdz bērnam saprast pieļaujamās un nepieļaujamās uzvedības robežas. Ja tu proti atteikt un pateikt "nē", tas nozīmē, ka nebaidies un necenties izvairīties no nebūt ne vieglās vecāku emocionālās puses.

Uztver histēriju kā komplimentu. Vairumā gadījumu bērni neizmanto histēriju, lai manipulētu vai iegūtu kāroto. Bērns ir pieņēmis tavu atteikumu un ar dusmām un asarām izsaka savu attieksmi konkrētajā situācijā. Tu vari stingri turēt savas pozīcijas, bet vienlaikus bērnam radīsies vilšanās sajūta. Kreņķēšanās par neveiksmīgi nokritušu cepumiņu vai zeķi ne tajā krāsā ir vienkārši iemesls, bet patiesībā bērns pieprasa tavu mīlestību un emocionālo tuvību.

Histērijas laikā tam ir grūti noticēt, bet tā tas ir – skaties un gaidi. Neizskatās, ka tavs neapmierinātais bērns novērtētu tavu klātbūtni šādā brīdī, bet tā tas nav. Nepārtrauc bērnu, ļauj viņam izdzīvot šo emociju vētru. Pasaki pāris nomierinošus vārdus, pamēģini viņu apskaut. Bērns sajutīs tavu bezgalīgo mīlestību un pēc tam jutīsies tā, it kā jūs būtu vēl ciešāk satuvinājušies.

Dažreiz bērna emocijas izpaužas kā agresija, nevēlēšanās dalīties vai atteikšanās sadarboties, piemēram, jautājumos par zobu tīrīšanu. Tas runā par to, ka bērns cenšas tikt galā ar savām emocijām. Histērija un skandāls palīdz mazulim izlaist jūtas, kuras traucē viņa dabiskajai uzvedībai – būt paklausīgam.

Kad bērni vēlas izteikt savas jūtas pilnā apmērā, viņi bieži to izlemj darīt mājās – bērni saprot, ka tur ir lielāka iespējamība, ka viņi tiks uzklausīti. "Jo vairāk mēs prasām, lai bērni "tur sevi grožos" mājās un cilvēkos, jo vairāk spriedzes viņos krājas," uzsver Mišela Peita no organizācijas "Handinhandparenting". "Jo vairāk tu ieklausīsies savā bērnā mājās, jo mazāk viņš skandalēsies uz ielas," uzsver speciāliste.

Pieaugot, bērns raudās arvien mazāk un mazāk. Bieži tas vēsta par briedumu un prasmi kontrolēt savas jūtas, bet dažreiz – par integrēšanos sabiedrībā, kura ne ļoti mīl emociju izpaušanu. Ja dusmojas vai pret bērniem nenovaldās pieaugušais, tas vēsta par to, ka viņam patiesībā ir nepieciešams izraudāties. Pieaugušajiem, īpaši vīriešiem, nav viegli sajust to drošības un tuvības līmeni, kas ļauj šādā veidā izteikt savas emocijas. Ļauj bērnam sarīkot viņu mierinošu histēriju, kamēr viņš vēl brīvi spēj izpaust savas emocijas.

Tad, kad tu esi blakus bērnam, kurš sarīko histēriju, sniedz viņam svarīgākās, nepieciešamākās emocijas. Iespējams, kad tu biji bērns, vecāki nepieņēma tavus dusmu uzplūdus un asaras ar līdzjūtību, izpratni. Bērna vilšanās var tev atsaukt atmiņā to, kā audzināja tevi, turklāt tu pat to vari neapzināties.

Bērna audzināšana tev var būt kā dziedinošs ceļš personiskajām emocionālajām problēmām. Katram ir jāsaņem atbalsts un iespēja tikt uzklausītam.

Pēc šo bērna emociju uzliesmojuma parūpējies par sevi – parunā ar draudzeni, pasmejies, bet varbūt – paraudi. Tas nepieciešams, lai iemācītos būt mierīgs, bet, - lai tāds kļūtu, ir jātrenējas. Bet tad, kad tev tas izdosies, tu kļūsi par ļoti labu vecāku, rosina pamēģināt speciālisti.