Bez matemātikas un loģiskās domāšanas mūsdienās neiztikt, par to pēdējos gados daudz tiek runāts un domāts, kā sekmēt bērnu interesi par šīm lietām, kā uzlabot skolēnu sasniegumus tieši eksaktajos priekšmetos, kas, gribas vai negribas, ir pamatā daudzām citām zinātnēm. Kā attīstīt matemātiskās un loģiskās spējas ar rotaļām, izmantojot Marijas Montesori pedagoģijas metodes, savā grāmatā "Spēlējies un audz!" stāsta tās autore Zane Višķere.
Katrs bērns piedzimst ar savu unikālo un neatkārtojamo personību, rakstura iezīmēm un spējām. Mūsu, vecāku, pedagogu, uzdevums ir stimulēt un palīdzēt apzināties un attīstīt bērnam savus talantus. Bērna agrīnā vecumā (1–3 gadi) ir periods, kad bērns mācās iepazīt sevi, augt un veidoties kā daudzpusīga personība mijiedarbībā ar pieaugušo. Lai nodrošinātu mācīties rosinošu un attīstošu, un, pats galvenais, aizraujošu vidi bērnam, nemaz nav nepieciešamas dārgas rotaļlietas no košām reklāmām un veikalu skatlogiem, uzsver grāmatas autore.
Pats galvenais, ko mēs varam sniegt mazajam ķiparam, ir nedalīta mūsu uzmanība, atraujoties no mobilo telefonu un planšetdatoru ekrāniem. Vērts atzīmēt, ka par rotaļlietu, kurai ir neskaitāmas mirdzošas podziņas, uz kurām uzspiežot, ieskanas mazliet griezīgi meldiņi, bērnu interese, parasti labākajā gadījumā, saglabājas vien nedēļu. Visu pārējo laiku rotaļlieta pavada plauktā, krājot putekļus, un ik pa laikam notrallina vienmuļu melodiju, atgādinot par savu eksistenci.
"Pēc manas pieredzes, mazos visvairāk aizrauj iesaiste ikdienas darbiņos, piemēram, palīdzot galda klāšanā vai palīdzot saslaucīt cepumu drupačas no grīdas. Protams, klājot galdu, karotes vairāk dzīvojas pa grīdu, nevis galdu, un drupačas tiek izslaucītas pa katru istabas stūri, taču mazais jūtas novērtēts un veidojas pienākuma apziņa. Bērns iemācās savu lomu ģimenes sadzīvē. Mazajam šajā vecumposmā izteikti raksturīga pieaugušā darbību imitācija. Bērns ir kā sūklis, kurš uzsūc informāciju no vides, kurā viņš uzturas. Viņš iemācās atdarināt mūsu rīcību un attieksmi pret lietām un situācijām," uzsver grāmatas autore.
Kāpēc rotaļas ir tik svarīgas
Rotaļai viennozīmīgi ir izšķiroša loma bērna attīstībā. Jau 19. gs. pirmajā pusē pazīstamais pedagoģijas teorētiķis Frīdrihs Frēbels atzina rotaļas nozīmīgumu pirmsskolas attīstības vecumposmā un nosauca to par "atslēgu ārējās pasaules izzināšanai". Rotaļa ir bērna mācīšanās un apkārtējās pasaules iepazīšanas ceļš. Caur pieredzi, kas tiek gūta rotaļājoties, bērns mācās komunicēt ar apkārtējiem, attīstīt koncentrēšanās spējas, aktivizēt radošo domāšanu un uztveri.
Tiek veidota izpratne par norisēm apkārtējā vidē un sekmēta sadzīvisku prasmju veidošanās. Rotaļa ļauj bērnam izteikt savas emocijas un pārdzīvojumus, apzināties attieksmi pret apkārtējās vides procesiem un realizēt savas spējas.
Rotaļa sniedz drošības izjūtu un emocionālu labsajūtu. Mācīšanās caur rotaļu notiek dabiski, nepiespiesti, bez piepūles. Pretēji agrāk pieņemtajam faktam, ka rotaļa definējama kā izklaide, tā izmantojama mērķtiecīgā audzināšanas un izglītošanās procesā. Iedvesmojoties no pazīstamās teorētiķes un praktiķes Marijas Montesori pedagoģiskajām idejām un izstrādātajiem didaktiskajiem materiāliem, grāmatā Višķere apkopojusi aktivitātes, kuras sekmēs bērna sociālo, praktisko, radošo, intelektuālo un fizisko spēju attīstību un izkopšanu.
Nodarbības ir sakārtotas secībā no vienkāršā uz sarežģīto, ļaujot bērnam apgūt pamatprasmes, pirms virzīties pie sarežģītāku uzdevumu izpildes. Nodarbības grāmatas autore pielāgojusi un papildinājusi, lai to izpildes laikā bērns varētu pats redzēt progresu un pamanīt pieļautās kļūdas, un mācīties tās labot. Bērnā mīt dabiska un spēcīga vēlme izzināt un izprast pasauli, tādēļ Višķere vēlas aicināt gan vecākus, gan pedagogus nesmacēt bērna zinātkāri un ļaut viņam izdarīt pašam. Taču pats galvenais, ko bērns gūst no šīm aktivitātēm, ir tas, ka tās mazajam sniedz patiesi neviltotu prieku darboties un mācīties viegli un bez piepūles. Šoreiz palūkosim piecas nodarbes matemātisko un loģisko spēju attīstīšanai.
Pirmsskolas vecumā strauji attīstās bērna domāšana. Bērns savus priekšstatus veido, balstoties uz jau esošo pieredzi par kādu lietu vai parādību. Bērns mācās salīdzināt, analizēt, pētīt. Loģisko un matemātisko spēju attīstīšana pilnveido bērna pasaules redzējumu.
Papīra konstruktors – atklāj ģeometrisko formu sakarības
Šī ir vienkārši veidojama aktivitāte, bet ar plašu pielietojumu. Tās mērķis ir veicināt bērna iztēles attīstību, kā arī iepazīstināt ar divdimensionālām ģeometriskajām formām. Šī rotaļa ir vērtīga arī vecākiem bērniem, tā atklāj ģeometrisko formu sakarības, piemēram, eksperimentu ceļā bērns nonāk pie atziņas, ka, saliekot kopā divus vienādsānu taisnleņķa trijstūrus, veidojas kvadrāts utt.
Nepieciešams: abpusējs krāsainais kartons, šķēres, marķieris vai flomāsters.
Darba gaita:
- no kartona izgriež dažādas ģeometriskās formas, dažādos izmēros – trijstūrus, kvadrātus, taisnstūrus, apļus, strēmeles;
- ar marķieri atsevišķām formām uzzīmējiet lodziņus, durtiņas, uzzīmē ķieģelīšus, mašīnas riepas;
- ļaujies iztēlei! Veido eglītes no trijstūrīšiem, uzliec mājiņai jumtu, lodziņus, pieliec taisnstūrim aplīšus, tādējādi izveidojot mašīnu. Pajautā bērnam, ko viņš veido. Ņemiet talkā knaģus, piemēram, piespraudiet eglītei skujas vai saulītei stariņus, tādējādi bērnam tiks trenēta arī pirkstiņu veiklība.
Ideja: ja ielaminēsi papīra formas, tās būs pasargātas no burzīšanas un plēšanas, tādējādi kalpos ilgāk.
Kastītes ar dzīvnieku ģimeņu attēliem – attīstīs roku veiklību
Bērnus aizrauj dzīvnieku pasaule, viņi labprāt atdarina dzīvnieku skaņas, aplūko to attēlus, ar aizrautību klausās, kad stāstāt par tiem. Nodarbība ar šo mācību materiālu iepazīstinās bērnu ar dzīvnieku pasauli, veicinās dzīvnieku un to mazuļu nosaukumu apguvi, kā arī attīstīs roku veiklību, jo atvērt un aizvērt sērkociņu kastīti mazajiem pirkstiņiem ne vienmēr ir vienkārši.
Nepieciešams: lielās sērkociņu kastītes, dzīvnieku attēli (tos vari meklēt internetā un izprintēt, vai sagriezt vecus kalendārus, vai arī, ja esi šīs grāmatas īpašnieks, attēli būs pielikumā), šķēres, līme.
Darba gaita:
- izņem no sērkociņu kastītēm sērkociņus, noliec tos drošā vietā;
- izgriez dzīvnieku un to mazuļu attēlus;
- uz sērkociņu kastītes augšdaļas uzlīmē dzīvnieka "mammas" attēlu, bet otrā pusē — "tēta" attēlu, kastītes iekšpusē – attaisāmajā daļā – ielīmē dzīvnieku mazuļa attēlu;
- izbaudiet rotaļu. Aicini bērnu aplūkot attēlus, nosauc tajos redzamos dzīvniekus. Bērniem patiks, ja atdarināsi to radītās skaņas. Pastāsti, ko tie ēd, parādi bērnam, kā attaisīt un aiztaisīt kastīti, aplūko mazuļa attēlu, pastāsti, kur dzīvnieciņi dzīvo.
Kartona mājiņa - bērns mācās salīdzināt priekšmetu lielumu un formu
Atrod pielietojumu tukšajām kartona kastītēm un izveido kartona mājiņu, kas priecēs bērna sirsniņu un būs izmantojama turpmākajās rotaļās. Mājiņas veidošanas procesā bērns apgūst tādas prasmes kā laukuma noklāšana ar līmi, aplicēšana, tiek uzlabota bērna uzmanības noturība un koncentrēšanās spējas, un pacietība. Bērns mācās salīdzināt priekšmetu lielumu un formu. Iekārtota mājiņa turpmākajās rotaļās sekmēs bērna vārda krājuma paplašināšanos, kā arī nostiprinās zināšanas par sadzīvi. Caur lomu spēlēm bērns attīsta komunikācijas un sociālās prasmes, kā arī mācās izteikt savas domas un sajūtas.
Nepieciešams: dažāda izmēra kartona kastes, PVA līme, guašas krāsas, kreppapīrs, aplikāciju papīrs u. c. – pēc izvēles auduma gabaliņi un rotaļu mēbeles.
Darba gaita:
- sagrupē kastes pēc izmēra. Ieteicams ar bērnu izspēlēt rotaļu "Kurš lielāks". Bērniem ap divu gadu vecumu rādi krasas lielumu atšķirības un māci jēdzienus "liels" un "mazs", vecākiem bērniem palielini sarežģītības pakāpi un aicini apgūt jēdzienus "lielāks nekā", "mazāks nekā";
- sāciet ar lielākajām kastēm – līmē tās kopā ar sāniem, atstājot priekšplānā kastes atveramo daļu;
- pagaidi, kamēr nožūst līme;
- neaizmirsti dekorācijas – nokrāso mājiņu ar guašas krāsām vai aplīmē ar aplikācijām;
- iekārto mājiņu ar rotaļu mēbelēm — auduma gabaliņus izmanto kā paklājiņus vai aizkarus. Ja rotaļu mēbeles nav pieejamas, ļauj vaļu fantāzijai. Koka klucītis var pārtapt gan par krēsliņu, gan galdiņu, gan dīvānu, tukšs trauciņš var kļūt gan par vannu, gan skapi, pudeļu korķīšus var izmantot kā ķeblīšus u. c.
'Es redzu…'– sekmēs spēju raksturot priekšmetu
Nodarbība, kurai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās. Tā ir viegli īstenojama jebkurā vietā un laikā, gan pastaigas laikā, gan rotaļlaukumā, gan novēršot mazuļa uzmanību, gaidot rindā pie ģimenes ārsta. Šī rotaļa vieglāk īstenojama ar lielākiem bērniem, kas ir apguvuši prasmi atpazīt un raksturot priekšmetus sev tuvākajā vidē, taču to iespējams realizēt ar jaunākiem bērniem, bet jāsniedz ļoti precīzas norādes un jāizvēlas bērnam viegli atpazīstami priekšmeti.
Aktivitātes galvenais uzdevums ir sekmēt bērna uzmanības pilnveidi, koncentrēšanās prasmes, spēju raksturot priekšmetu un prasmi veidot īsa un konkrēta teikuma konstrukciju.
Nepieciešams: telpa vai vide ar bērnam pazīstamiem priekšmetiem un lietām.
Darba gaita:
izvēlies tādus priekšmetus sev tuvākajā apkārtnē, par kuriem tu esi pārliecināts, ka bērns tos pazīst un var nosaukt, raksturo to, piemēram, es redzu lietu, kurai ir četri riteņi un durvis, tā ir sarkanā krāsā, ar to var braukt u. c. Pakāpeniski sniedz arvien precīzākas norādes, līdz bērns nonāk pie atminējuma. Pamudini bērnu mēģināt raksturot kādu priekšmetu pēc viņa izvēles, ja bērnam neizdodas, uzdod jautājumus, piemēram, vai tam ir lapas, vai tas ir zaļš u. tml.
Punktu savienošana – trenē acu un roku saskaņotu darbību
Šī nodarbība ievingrina rociņu rakstīšanai. Aktivitātes laikā bērns pilnveido prasmi kontrolēt savu roku kustības un trenē acu un roku saskaņotu darbību. Pirms ķeraties klāt šāda tipa nodarbībai, izmēģiniet šo aktivitāti līdzīgi kā minēts nodarbībā par "Zīmēšanu smiltīs", ieberiet paplātē vai lēzenā traukā mannu vai smiltis, izveidojiet iedobītes, kas atgādina punktiņus un aiciniet bērnu savienot šos punktus viņam tīkamā secībā, zīmējot ar pirkstu, izjūtot līniju.
Nepieciešams: zīmulis, balta papīra lapa.
Darba gaita:
- sagriez papīra lapu 10x10 cm izmēra loksnēs;
- uzzīmē uz papīra lapas ne vairāk kā 5–7 punktus, attālumam un novietojumam nav nozīmes;
- parādi bērnam, kā ar vienas rokas rādītājpirkstu un īkšķi pieturēt lapiņu, bet otrā rokā trīspirkstu satvērienā paņemt zīmuli;
- aicini bērnu izvēlēties sākuma punktu uz lapas un savienot to ar citu punktu, secība nav svarīga. Ja nepieciešams, viegli pieturi viņa rociņu un virzi to uz punktu. Pirmās savienojuma līnijas parasti ir līkas, taču pēc dažiem treniņiem, dažiem dusmīgiem "Man nesanāk!", līnijas kļūst arvien precīzākas un bērna gandarījums par paveikto – arvien lielāks!
Materiāla tapšanā izmantota Zanes Višķeres grāmata "Spēlējies un audz!" (izd. Jumava).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
