Pateikties, nelamāties un citas svarīgas manieres, kas jāiemāca bērnam

"Parents" izvēlētas vairākas uzvedības pazīmes un manieres, kas būtu jāapgūst katram bērnam.

1. Būt pieklājīgam, kaut ko jautājot, piemēram: "Iedosi man, lūdzu, ābolu?"

2. Saņemot kāroto, pateikt "Paldies!", nevis, neko nesakot, pagriezties un doties prom.

3. Nepārtraukt pieaugušo sarunu. Ja divi vai vairāki pieaugušie savā starpā sarunājas un pārspriež kādu tēmu, nevajadzētu ļaut bērnam iespraukties ar saviem stāstījumiem. Protams, vecākam jāpārliecinās, vai bērnam nekas nekaiš, tādā gadījumā viņam noteikti jāpalīdz. Tad, kad pieaugušie būs pārstājuši runāt vai iestāsies klusums, bērns droši var teikt savu sakāmo, bet vecāks viņu noteikti uzklausīs.

4. Pajautāt. Tik vienkārši, bet reizē sarežģīti, vai ne? Dažubrīd bērnu samulsina - vai es drīkstu bez atļaujas paņemt šokolādi no galda? Vai mamma nebārsies, ja es aiziešu nedaudz tālāk paspēlēties? Vienmēr ir vērts apjautāties, vai iecerētā darbība ir vecākiem pa prātam. Tāpēc pasaki bērnam, lai jebkurā gadījumā vēršas pie tevis un jautā par to, kas uz sirds. Tādējādi zināsi, ka arī pieaugot bērns nevis rīkosies uz savu galvu, bet jautās tavu padomu.

5. Neaprunāt to, kā izskatās citi cilvēki. Ja kāds garāmgājējs, piemēram, klibo, noteikti nemāci bērnam, ka ir labi uz viņu rādīt ar pirkstu un skaļi apspriest, kas cilvēkam kaiš. Taču ir vērts paskaidrot, kāpēc, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēks pārvietojas ar spieķi vai kāpēc atrodas ratiņkrēslā. Tas vairos bērna izpratni par to, ka spieķis un ratiņkrēsls palīdz cilvēkam pārvietoties.

6. Atbildēt uz jautājumiem. Cik gan bieži nav redzētas situācijas, kad mazais cilvēks sabīstas no svešinieka jautājumiem (pat ja svešinieks ir mammas darba kolēģis vai tēta māsīca). Ja bērnam jautā, piemēram, cik viņam gadu vai kā viņam iet, iedrošini atvasi atbildēt. Protams, sākumā bērns kautrēsies un vēlēsies paslēpties aiz vecāka kājas vai novērst skatienu, taču ar laiku atvērtība palīdzēs pašam bērnam iejusties apkārtējā pasaulē.

7. Novērtēt citu viesmīlību. Šis jau attiecas uz vecākiem bērniem, kurus vecāki laiž ciemoties pie skolasbiedriem vai citiem draugiem. Ja bērns viesojies drauga mājās, noteikti pastāsti, ka, dodoties prom, jāpasaka "Paldies!" drauga vecākiem vai vismaz pieklājīgi jāatvadās, sakot "Uz redzēšanos!".

8. Nelamāties. Tiklīdz bērns iemācās kādu jaunu vārdu, kas ne visos gadījumos ir labs, tā bieži vien grib pateikt pat nepiemērotākajos brīžos. Tāpēc, ja dzirdi, ka bērns kaut kur iemācījies lamuvārdus, aizrādi, sakot, ka tā teikt nav labi. Turklāt lūko, lai bērns to vārdu nesāk teikt vienaudžu vidū.

10. Neizrādīt nepatiku par pasākumu. Ja esat kopīgi aizgājuši uz kādu koncertu vai izrādi, neļauj bērnam "taisīt scēnas" un skaļi paust neapmierinātību. Jā, protams, bērnam var būt garlaicīgi, turklāt viņa uzmanību izrāde var nenoturēt, tāpēc, ja zini, ka tavam bērnam būs garlaicīgi jau pēc piecām minūtēm, varbūt vērts apsvērt domu par kādu citu izklaidējošu pasākumu.

11. Atvainoties. Arī pieaugušajiem cilvēkiem reizēm vārdiņš "Atvaino!" pazūd no visa vārdu krājuma, taču atvainošanās par to, ka, piemēram, trolejbusā kādam nejauši uzkāpi uz kājas, ir tikai saprotama. Ja pieklājību audzināsi jau mazotnē, arī turpmāk "Piedod!" teikšana bērnam nebūs nekas neparasts, taču apkārtējie cilvēki redzēs mazu, labi audzinātu bērnu.

12. Darbības ap seju. Šad tad bērna pirksts teju vai automātiski ieslīd degunā, bet roku ne vienmēr gadās paspēt pacelt, kad bērns šķauda. Ja to viņam neparādīsi, kā gan bērns to iemācīsies? Īpaši publiskās vietās vēlams bērnu radināt pie tā, ka, klepojot vai šķaudot, jāpieliek roka priekšā mutei un deguna urbināšana arī jāatstāj vēlākam brīdim mājās vai arī deguns kārtīgi jāizšņauc.