Mūzika — tā ir mana dzīve un es to mīlu. Mūzika mani papildina. Viss ir savstarpēji saistīts. Mūzika dod spēku darīt dažādas lietas, bet, piemēram, ģimene dod spēku muzicēt.
Neuzskatu, ka manas vokālās spējas ir īpašas. To sakot, domāju, ka tīri tehniski ir tūkstošiem balsu, kas labākas par manu. Starp citu, nekad mūžā man nav bijušas vokāla nodarbības. Es vienkārši mēģinu meklēt savu pieeju un izdzīvot katras dziesmas stāstu. Kā gadījās, ka trombonists sāka dziedāt? 2001. gadā ar Raimondu Tiguli veidojām pirmo Latvijas puišu grupu "Caffe", kurā es biju solists. Toreiz es sāku dziedāt, jo orķestrī bija situācijas ar vadību un es tur nevarēju spēlēt. Bet pēc pusotru gadu ilgas dziedāšanas es atgriezos pie mūzikas.
Nebiju domājis, ka iekļūt šovā "Golos" ("Голос") ir reāli iespējams. Draugi iedvesmoja – viņi pat manā vietā aizpildīja anketu. Pat iekļūstot pusfinālā, es nedomāju, ka tas ir iespējams, tomēr realitāte sagādāja savu pārsteigumu. Laikam vienkārši esmu veiksminieks.
Mīlestība no pirmā acu uzmetiena tik tiešām eksistē. Lai gan kāds, iespējams, iemīlas vien no simtā skatiena. Piemēram, es savu sievu iemīlēju pēc trešā. Vai mīlestība palīdz radošajā darbā? Iespējams. Katrā ziņā – problēmas mīlestībā pilnīgi noteikti tam traucē. Mēs taču runājam ne tikai par cilvēku mīlestību, vai ne? Labas lietas notiek tikai ar tiem, kas mīl dzīvi, kas ir ar kaut ko aizrāvušies.
Reizēm es esmu romantisks. Ne pārāk bieži, bet gadās. Ideāli romantisku dienu var pavadīt mazā pilsētiņā – pastaigājoties, sauļojoties, peldoties. Bet romantiski pavadīt laiku var arī viens pats. Kādēļ gan ne? Savukārt "vakara romantika" man nez kādēļ asociējas tikai un vienīgi ar klusumu un dažāda veida maiguma izpausmēm.
Neesmu ideāla vīrieša paraugs. Es reti esmu mājās, varētu vairāk kaut ko darīt, palīdzēt sievai – es patiesi brīnos, kā viņai izdodas ar visu tikt galā! Tomēr mēs ļoti labi viens otru pazīstam, tādēļ viņa piedod man manus trūkumus. Bet visumā – vīrietim, protams, jābūt pārliecinātam, uzticamam, drošam, principiālam, ar izpratni par godu, viņam sieviete jānēsā uz rokām. Tas viss, protams, ir klišejiski, taču es šajā ziņā esmu konservatīvs un dzīvoju pēc "vecās shēmas".
Sievietēm jābūt dabiskām. Skaistums nav iespējams bez dabiskuma. Jābūt dvēselei, nevis visam tam botoksam un pielīmētajām skropstām. Man nepatīk, ja ir pārāk daudz grima. Pietiek ar vieglu meikapu. Kādēļ meitenes tik ļoti krāsojas?
Bērniem jāaug laimīgiem. Viņus audzinot, jādara viss, lai bērni zinātu, kā socializēties, runāt ar citiem cilvēkiem, draudzēties, lai viņi saprastu nerakstītos cilvēku likumus un kļūtu par vērtīgiem sabiedrības locekļiem. Bet galvenais – lai viņi būtu laimīgi. Es mēdzu būt stingrs tēvs, taču saviem bērniem neko nespiežu. Ieskaitot mūzikas nodarbības. Mēs dzīvojam normālu dzīvi un mana popularitāte viņiem netraucē. Mani bērni ir prātīgi, ar humora izjūtu.
Man ir maz draugu. Man pietiek ar pāris draugiem, kas man ir kopš bērnības, un, protams, ar maniem mīļajiem – ģimeni. Pseidodraugi ir visiem – soctīklos. Es nelaižu tuvumā sev tos, ar ko nevēlos komunicēt. Savukārt profesionālajā ziņā ir jāprot komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Mēs taču esam pieauguši. Strīdēties sīkumu dēļ ir muļķīgi.
Ja man būtu jādodas uz neapdzīvotu salu, līdzi ņemot vien trīs lietas, es paķertu ledusskapi ar nebeidzamām ledus rezervēm, alus muciņu un sērkociņus. Man ir pietiekami daudz lietu, taču es tām neesmu pieķēries tik ļoti, lai man būtu grūti no tām šķirties. Tās taču ir tikai lietas! Bet ko es darītu uz neapdzīvotas salas bez mūzikas instrumentiem? Atcerieties, ka skan it viss – gan asfalts, gan zāles stiebriņi, gan koki. Es noteikti kaut ko izdomātu.
No 9. līdz 13. augustam Dzintaru koncertzālē notiks festivāls "Summertime – aicina Inese Galante", kurā uzstāsies arī Intars Busulis. Vairāk informācijas par festivālu: FestivalsSummertime.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!