Projekta gaitā tika analizēti arī tā īstenošanas rezultāti, un aptuveni 80 procenti jauno dalībnieku atzinuši, ka viņu vecākus vairāk uztrauc, vai bērni ir laimīgi, nekā tas, vai viņi rūpējas par citiem cilvēkiem. Tieši tāpat ļoti daudzi projekta dalībnieki piekrituši apgalvojumam "vecāki vairāk lepojas ar manām atzīmēm, nekā ar faktu, ka es labi attiecos pret citiem bērniem skolā". Par projektu vēsta un psihologu ieteiktās stratēģijas atklāj "Washingtonpost".
Rūpējies par citām prioritātēm
Kāpēc? Vecākiem ir tieksme par prioritāti izvirzīt savu bērnu laimi un panākumus, bet nevis viņu iesaisti citu cilvēku dzīvēs. Tomēr bērniem vajadzētu iemācīties līdzsvarot savas vajadzības ar citu cilvēku vajadzībām – piemēram, bumbas padošana biedram komandu spēlē, un spēja aizstāvēt klasesbiedru, kuru apceļ citi bērni.
Kā to izdarīt? Vecākiem saviem bērniem ir jāstāsta, ka rūpes par citiem cilvēkiem ir ļoti svarīga lieta.
Pamēģini tā:
- Tā vietā, lai teiktu: "Pats galvenais, ka tu esi apmierināts", saki labāk: "Vissvarīgākais ir tas, ka tu esi labsirdīgs";
- Seko līdzi tam, lai, bērni pieaugot, vienmēr pret citiem attiektos cieņpilni, pat tad, ja viņi ir noguruši vai dusmojas;
- Uzsver, cik svarīgas ir rūpes par citiem, mijiedarbojoties ar citiem pieaugušajiem, kuri iesaistās tavu bērnu dzīvēs. Piemēram, pavaicā skolotājam, vai tavs bērns labi spēj sadarboties ar klasesbiedriem un vai viņš kādu neapceļ.
Sniedz bērnam iespēju izrādīt savas rūpes un pateicību
Kāpēc? Nekad nav par vēlu kļūt par labu cilvēku, bet pats no sevis tas nenotiks. Bērniem ir jābūt iespējai rūpēties par citiem un izteikt pateicību tiem, kuri par viņiem rūpējas. Pētījumi liecina, ka tie, kuri ir ieaudzināti izteikt pateicību, biežāk ir atsaucīgi, labestīgāki, spējīgi līdzi just un piedot citiem – tieši tāpat kā viņi ir daudz laimīgāki un veselīgāki.
Kā tas ir iespējams? Mācīties būt atsaucīgam – tas ir tieši tas pats, kā mācīties spēlēt kādu sporta spēli vai mūzikas instrumentu. Ir svarīgi katru dienu to atkārtot. Palīdzēt draugam izpildīt mājasdarbu vai sniegt savu artavu mājas darbiņos savā ģimenē – lai bērns var par kādu rūpēties, un šīs rūpes kļūst par viņa ieradumu. Tieši tāpat jātrenējas pateicības izteikšanā, uzsver psihologs no ASV.
Pamēģini šādi:
- Neapbalvo bērnu katru reizi, kad viņš bijis kādam noderīgs, piemēram, notīrījis galdu. Bērniem ir jāpalīdz mājas solī un jaunāko brāļu un māsu aprūpē, un slavēt viņus vajadzētu tikai par kādiem īpašiem labsirdības uzplūdiem;
- Runā ar bērnu par labiem un sliktiem gājieniem, par kuriem esat kopā izlasījuši vai redzējuši televīzijā;
- Lai pateicības izteikšana kļūst par ikdienas rituālu: pie pusdienu galda, pirms miega, sabiedriskā transportā utt. Izsaki pateicību tiem, kuri tev palīdz – pat par sīkumiem.
Paplašini cilvēku loku, par kuriem bērns varētu rūpēties
Esi laba cilvēka piemērs
Palīdzi bērnam izdzīvot negatīvas emocijas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
