Bet savulaik ārstes-pediatres un bērnu psihoanalītiķes, francūzietes Fransuāzas Dolto skatījums bērnu audzināšanā sacēla veselu vētru. Tas bija pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, un tas, ko Dolto mācīja, tolaik šķita absurds un skandālu vērts, bet mūsdienās viņas viedoklis jau pavisam nemanāmi nostiprinājies mūsu dzīvēs. Kā gan pareizi interpretēt tendences bērna audzināšanā, par to, atsaucoties uz Dolto toreizējām rekomendācijām, kas aktuālas arī šodien, vēsta "Parents".
Agrīna komunikācija ar jaundzimušo ir viena no sēklām, ja vien tā var izteikties, ko iesējusi Dolto. Pateicoties viņai, bērns, kurš kādreiz tika uzskatīts par bezjūtīgu būtni, kļuva par personību. Vienlaikus gadās, ka, cenšoties praksē ieviest kaut kādu teoriju, mēs nepareizi to visu interpretējam. Likumus, kas domāti īpašos gadījumos, mēs nereti pieņemam attiecībā uz visiem bērniem. Dažreiz vecāki, cenšoties bērnam kaut ko pateikt, izjūt pienākumu klausīt viņu un cenšas atšifrēt bērna domas. Citiem vārdiem sakot, kļūst par savu bērnu psihologiem, kas patiesībā viņiem nekad nebūtu jādara. Tādus vecākus raksturo pārmērīga vēlme izdabāt visām bērna kaprīzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
