Ko darīt, ja pusaudzis bez atļaujas no vecāku maka izķeksējis naudu  (4)

Kas patiesībā slēpjas aiz šāda gājiena un kā rīkoties vecākiem? To "Letidor" skaidro pedagoģe, psiholoģe Elēna Gončarova.

Bērns šajā pārejas vecumā labi apzinās, ka ņemt no vecākiem naudu bez prasīšanas ir slikti un negodīgi. Taču vēlme pārsniedz morāles normu ievērošanu, tādēļ pusaudzis lemj par labu zagšanai. Viens bērns apzinās savu vainu un izjūt kaunu par šādu savu vēlmi, un pārstāj līst vecāku maciņos, bet citi, savukārt, izdomā iekšējus attaisnojumus, un zagšana kļūst sistemātiska. Fiziski vai citi sodi var pusaudzi atradināt ņemt naudu bez atļaujas, bet primārās vajadzības, kas spiež šādi rīkoties, nekur nepaliks.

Pārstājot zagt no vecākiem, bet turpinot izjust vajadzību to darīt, bērns mēģinās atrast alternatīvu veidu, kā iegūt naudu.

Vispirms ir nepieciešams liegt pusaudzim iespēju tevi apzagt. Lielāku naudu glabā tikai kontā jeb kartē, nomaini paroles, aizvāc patālāk no acīm maciņu vai arī pieraksti sev, cik daudz naudas tev atlika pēc pēdējā gājiena uz veikalu, un naudas banknotes saspraud kopā ar saspraudi.

Tālāk uzdod sev jautājumus: "Ko es kā vecāks esmu palaidis garām? Ko neesmu sadzirdējis, saredzējis un neesmu izdarījis līdz galam attiecībās ar savu bērnu?". Svarīgi saprast, ka zagšana nav bērna individuāla problēma, bet kopīga.

Tas ir signāls par to, ka attiecības starp bērnu un vecākiem ir sagrautas.

Rāties un norādīt uz zagšanas faktu ir bezjēdzīgi: visticamāk, ka pusaudzis visu noliegs. Padomā, kāpēc tā ir atgadījies, ka bērns ir gatavs zagt naudu? Kāpēc viņš baidās atklāti tev pateikt par savām vajadzībām?

Noteikti tiec skaidrībā, kādi motīvi viņu pamudinājuši uz šādu rīcību. Bet dari to mierīgi, bez apvainojumiem.

Kad pieaugušie atklātā formā paziņo: "Tu darīsi to, ko es tev teicu, tāpēc, ka es tevi uzturu!", pusaudzis var klusi demonstrēt savu protestu pret šādu ģimenes kārtību. Bērns ņem naudu bez prasīšanas un vienlaikus apstrīd vecāku autoritāti, kas veidojusies, pateicoties varai un naudai.

Ir svarīgi objektīvi novērtēt savu personīgo pieeju audzināšanai. Bērni šajā pārejas vecumā ir spējīgi uz neparedzamiem gājieniem, un ja tu ar saviem vārdiem ļauj saprast, ka ģimenē balsstiesības ir tikai tam, kuram ir nauda, tad nav pārsteidzoši, ka agrāk tik paklausīgais bērns acumirklī pārvēršas "noziedzniekā".

Diemžēl, bet pat bērni no visinteliģentākajām ģimenēm, kuras piekopj veselīgu dzīvesveidu, var smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus un narkotikas. Nelabvēlīga kompānija, vecāku kontroles trūkums un nepieciešamība pēc vieglprātīgiem priekiem, kuru dēļ ir vērts iziet no realitātes, pamudina pusaudzi zagt.

Kad bērns ir mājās, pārbaudi viņa apģērbu, mugursomas (dari to nemanāmi, piemēram, laikā, kad bērns atrodas dušā), esi uzmanīgs pret smakām un uzvedību kopumā.

Svarīgi: minētā situācija visbiežāk ir saistīta arī ar skolas kavēšanu. Aizej uz skolu un painteresējies, vai bērns skolu apmeklē, kā tam vajadzētu būt, un kādas ir viņa sekmes mācībās.

Pusaudzim kāds cits draudēt ar fizisku izrēķināšanos, kādas nevēlamas informācijas izpaušanu, ja viņš nesamaksās par to, lai viņu "neaiztiktu". Zem "nevēlamās informācijas" var slēpties pat kāds šķietams sīkums, kurš šajā pusaudžu vecumā var tikt uztverts kā miela mēroga krīze.

Iespējams, tev var nākties slepus palasīt pusaudža saraksti viņa sociālajos tīklos vai telefonā, noklausīties sarunas. Un noteikti pievērs uzmanību – vai nav pazudusi kāda bērnam vai tev piederoša dārga lieta.

Ja tavas aizdomas ir apstiprinājušās un runa ir par šantāžu, tev nāksies ķerties pie šī jautājuma risināšanas. Bet atceries, ka tu nedrīksti bērnu rāt un apvainot nedz viltībā, nedz naivumā.
Vienkārši atbalsti savu bērnu, lai līdzīgās situācijās viņš nebaidīties dalīties ar tevi savās problēmās un lūgt padomu.

Mēdz gadīties, ka vecāki ar vidējiem ienākumiem bērnu iekārto elitārā skolā vai klasē. Tur bērniem veidojas savas tradīcijas, piemēram, visiem kopā brīvdienās iet uz kino, pusdienot dārgās kafejnīcās, braukt ar taksometru, nevis sabiedrisko transportu.

Ar kabatasnaudu, ko bērnam var izsniegt ģimene ar vidējiem ienākumiem, protams, nepietiks šādām izklaidēm. Un pusaudzis slepus var sākt no tevis ņemt papildu naudas līdzekļus, pat neraugoties uz to, ka ģimene šādus liekus tēriņus nevar atļauties. Un tieši tev nāksies izlemt atrisināt šos divus uzdevumus: paskaidrot bērnam, ka tādas lietas, proti, lieki tēriņi, tiek lemti ģimenē, visiem kopā, un noskaidrot, kādēļ bērns tev nav pastāstījis par savām problēmām.