Untumains, dusmīgs un nevaļīgs ēdājs: divgadnieka ēšanas lietu noslēpumi

Vai tavā ģimenē aug mazulis vecumā no 18 mēnešiem līdz diviem gadiem un esi pamanījis, ka nereti mazajam nav laika paēst, viņam uznāk dusmu lēkmes un vispār – mazais ir pārāk izvēlīgs? Ja tev šādas situācijas ir pazīstamas, iespējams, tevi varētu interesēt daži noslēpumi, kā ēšanas lietās tikt galā ar bērna kaprīzēm.

Garšas izjūta veidojas jau agrā bērnībā, tāpēc tev vajadzētu bērnu pieradināt pie veselīga un daudzveidīga uztura, kamēr vēl viņš ir atvērts visam jaunajam un kamēr viņa gaumes veidošanā vēl nav iejaukušies vienaudži un televīzijas reklāmas. Tomēr visus tavus pūliņus uz laiku var izjaukt bērna noraidošā attieksme pret ēšanu. Tad tev nāksies likt lietā visu izdomu, lai stimulētu bērna apetīti.

Atceries, ka šajā vecumā bērns vēl neēd "pēc pulksteņa" un, gluži dabiski, vēlēsies ēst tikai tad, kad būs tiešām izsalcis.

Mazulis jau spēj diezgan skaidri paust savas vēlmes attiecībā uz ēdienu, bet tev, savukārt, noderēs daudzas vienkārši un ātri pagatavojamas ēdienu receptes, ko pagatavot un pasniegt, vēl pirms bērna izsalkums pārvēršas dusmu lēkmē.

Protams, tu vēlētos, lai visa ģimene noteiktos laikos sapulcējas uz kopīgām ēdienreizēm, taču labāk esi piekāpīga. Tu taču nevēlies, lai bērns atteiktos no ēdiena tikai tāpēc, ka tava vēlme visu darīt "kā pienākas" būs viņu padarījusi nervozu. 90 procenti bērnu kādā bērnības posmā izdzīvo "negribīgās ēšanas" laiku, uzsver Karmela.

Šajā laikā tavs bērns nereti var sākt pārdzīvot vecuma krīzi, laiku pa laikam iedegoties dusmu lēkmēs un burtiski sprāgstot vai pušu no niknuma. Arī tev šis periods nebūs viegls, varbūt nāksies izmēģināt visdažādākos veidus, lai piedabūtu bērnu ēst. Nemēģini bērnu piekukuļot, lai viņš ēstu, jo tas situāciju tikai vēl vairāk sarežģīs.

Atteikšanās no ēdiena ir viens no pirmajiem un radikālākajiem bērna mēģinājumiem iekarot neatkarību un izmēģināt savus spēkus cīņā pret pieaugušajiem. Bērni ļoti ātri apjauš, cik vienkārši ir manipulēt ar vecākiem pie pusdienu galda. Patiesībā tieši šīs "galda cīņas" ir viens no nervozākajiem brīžiem, ko mazulis šajā agrīnajā bērnības posmā sagādā vecākiem. Turklāt mēģinājumi ar draudiem vai piekukuļošanu piespiest bērnu ēst parasti rada tieši pretēju rezultātu.

Lai cik nesaprātīga tev varētu likties bērna izturēšanās, par katru cenu centies saglabāt mieru. Tavs mērķis ir pakāpeniski pieradināt bērnu iekļauties ģimenes maltīšu tradīcijās, nevis piespiest viņu tām pakļauties. Nespied mazuli ēst to, kas, tavuprāt, tajā brīdī viņam būtu piemērots. Galvenais ir neradīt nevajadzīgu emocionālo spriedzi – ēdiens nav jāizmanto kā palīglīdzeklis, lai panāktu bērna paklausību.

Diemžēl daudziem bērniem patīk pārbaudīt vecāku pacietības robežas līdz pēdējam, galu galā, atsakoties no ēdiena, var nokļūt vecāku uzmanības centrā. Neiesaisties šajās manipulācijās – ja mazulis nevēlas ēst, atņem viņam šķīvi, bet nepiedāvā neveselīgas alternatīvas. Necenties arī bērna apziņā iepotēt vainas spaiņu – maz ticams, ka divgadnieku uz ēšanu varētu paskubināt tavi apgalvojumi, ka viņa pienākums ir šķīvi izēst tukšu.

Neviens bērns labprātīgi nebadosies, un viņa kaprīzes pie galda drīzāk tikai satrauc vecākus, bet nenozīmē to, ka viņš nesaņem pietiekami daudz pilnvērtīga uztura. Atceries, ka svarīgākais ir, lai vairāku dienu laikā bērns tomēr saņemtu visas nepieciešamās barības vielas.

Ja mazulis negrib ēst dārzeņus bez piedevām, gatavo ēdienus, kuros dārzeņus var paslēpt, piemēram, tomātu un dārzeņu mērces makaroniem vai tomātu biezzupu ar burkāniem un sīpoliem. To, ko bērns ēdienā neredz, viņš nevar "izzvejot". Turklāt daudzi bērni, kas necieš vārītus dārzeņus, labprāt ēd tos svaigā veidā, piemēram, svaigus burkānu stienīšus vai saldās paprikas gabaliņus ar garšīgām mērcēm.

Pērc tikai tos produktus, kurus tu vēlies redzēt bērna šķīvī.

Ir ļoti svarīgi iepazīstināt bērnu ar iespējami plašāku produktu klāstu iespējami agrīnā vecumā. To var padarīt arī par rotaļu: aizsien bērnam acis, pirms pacienā viņu ar jaunu pārtikas produktu, un liec viņam uzminēt, kas tas ir.

Padari bērna ēdienu ne tikai garšīgu, bet arī vizuāli pievilcīgu, tomēr nepārspīlē. Izvēlies krāsainus produktus un izvieto tos uz šķīvja interesantā veidā.

Maltītes ir sabiedrisks pasākums, tāpēc rādi bērnam labu piemēru, ēdot kopā ar viņu, cik bieži vien iespējams. Tu nevari gaidīt, ka bērns mierīgi nosēdēs pie galda visu ēdienreizi, ja neredzēs, ka ģimene dara to pašu. Tāpat mēģini izvairīties no visa, kas varētu traucēt kopīgās maltītes, piemēram, ēdienreižu laikā izslēdz televizoru.

Uzaicini citu bērnu, vēlams, līdzīgā vecumā un ar labu apetīti, uz pusdienām vai tēju. Tas ir labs paņēmiens, kā radīt bērnā sacensības garu. Itin drīz tu konstatēsi, ka tavs mazulis ēd visu to pašu, ko draugs.

Ja bērna garšas kārpiņas jau ir pieradušas pie intensīvi saldām garšām un cukuroties našķiem, viņam būs grūti novērtēt augļu dabisko saldumu. Tāpēc, ja gribi, lai tavs bērns ar prieku ēstu augļus, ierobežo saldumus viņa uzturā.

Ja tavs bērns sver pārāk maz un neēd pietiekami, viņam vajadzīgas papildu kalorijas. Piedāvā mazajam pilnpiena produktus, piemēram, sierus, piena kokteiļus vai labas kvalitātes saldējumu, izvairies no vājpiena produktiem. Raugies, lai bērns neuzņemtu pārāk daudz kaloriju ar saldiem dzērieniem vai pienu.

Bērnu var nobiedēt pārāk bagātīgi piekrauts šķīvis. Sākumā uzliec nelielu porciju un turi gatavībā rezerves porciju, ja bērns vēlēsies vēl. Bērniem bieži labāk patīk individuāli sagatavotas porcijas.
Dod bērnam iespēju būt neatkarīgam un izlemt pašam, piemēram, piedāvā pusdienās trīs dažādus dārzeņus un atļauj izvēlēties divus no tiem.

Nedod bērnam nepārtraukti vienu un to pašu ēdienu tikai tāpēc, ka viņam tas garšo. Ar laiku mazulim apniks vienveidība un viņš var sākt atteikties no šī ēdiena.

Reizumis izvēlība var būt vēl kaitinošāka – piemēram, bērns var atteikties no produktiem noteiktās kombinācijās. Šādos gadījumos "nesaderīgos" produktus var piedāvāt uz atsevišķiem šķīvjiem.

Ja tavs bērns ilgāku laiku atsakās no kāda konkrēta ēdiena, var pieņemt, ka viņam tas patiešām negaršo. Mēģini atšķirt, kad bērns vienkārši spītējas un kad viņam pasniegtā maltīte nudien neliekas garšīga.

Diezgan bieži bērni atsakās arī no gaļas. Tomēr bērniem bieži nepatīk nevis gaļas garša, bet galvenokārt tās konsistence. Ja bērnam nepatīk gaļas gabaliņi, pamēģini piedāvāt tādus ēdienus, kuros gaļa ir sasmalcinātā veidā.

Avots: Anabella Karmela "Zīdaiņa un mazuļa uzturs" (izd. Zvaigzne ABC).