Bērnam ir ļoti svarīgi prast iekļauties kolektīvā, iekļauties kopīgajos noteikumos un vienlaikus pastāvēt uz savām tiesībām. Ja apgūstot šīs prasmes rodas problēmas, mazulim bez pieaugušo palīdzības neiztikt.
Līdz trīs gadu vecumam visbiežāk bērni spēlējas ar vecākiem vai paši ar sevi. Pat bērni, kuri sēž blakus smilšu kastē, darbojas katrs pēc sava scenārija. Viņi sarunājas viens ar otru un apmainās rotaļlietām, taču viņu komunikācija vien līdzinās kopīgai darbībai. Ap četru gadu vecumu situācija mainās: vairums bērnu dod priekšroku laika pavadīšanai vienaudžu kompānijā.
Taču pastāv arī izņēmumi. Bērns nepiedalās kolektīvās spēlēs – vai nu viņu nepieņem citi, vai arī pats nevēlas pakļauties grupas līderim un darboties pēc svešiem noteikumiem, vai kautrējas pieiet klāt nepazīstamiem bērniem, ja viņu kāds nepasauc, vai arī viņam tas šķiet garlaicīgi. Daudzi bērni nespēlējas ar citiem vienaudžiem, jo ir pārlieku pašpietiekami: bieži aizņemti ar savām domām, interesēm un dod priekšroku pašdarbībai, "Parents" skaidro bērnu psiholoģe Marija Aralova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
