Bērnam grūtības iekļauties kolektīvā: kā var palīdzēt pieaugušie

Līdz trīs gadu vecumam visbiežāk bērni spēlējas ar vecākiem vai paši ar sevi. Pat bērni, kuri sēž blakus smilšu kastē, darbojas katrs pēc sava scenārija. Viņi sarunājas viens ar otru un apmainās rotaļlietām, taču viņu komunikācija vien līdzinās kopīgai darbībai. Ap četru gadu vecumu situācija mainās: vairums bērnu dod priekšroku laika pavadīšanai vienaudžu kompānijā.

Taču pastāv arī izņēmumi. Bērns nepiedalās kolektīvās spēlēs – vai nu viņu nepieņem citi, vai arī pats nevēlas pakļauties grupas līderim un darboties pēc svešiem noteikumiem, vai kautrējas pieiet klāt nepazīstamiem bērniem, ja viņu kāds nepasauc, vai arī viņam tas šķiet garlaicīgi. Daudzi bērni nespēlējas ar citiem vienaudžiem, jo ir pārlieku pašpietiekami: bieži aizņemti ar savām domām, interesēm un dod priekšroku pašdarbībai, "Parents" skaidro bērnu psiholoģe Marija Aralova.

Katra no pieminētajām situācijām prasa izskaidrojumus un palīdzību no vecāku puses. Neko nedarīt nedrīkst: ja komunikatīvās prasmes neveidojas šajā vecumposmā, bērnam nebūs viegli kontaktēties ar citiem arī nākotnē.

Ja bērnu nepieņem smilšu kastes rotaļu biedri, nedz arī bērnudārza grupiņā, meklē iemeslu pašā bērnā. Pavēro: varbūt viņš ir pārlieku ass, rupjš, ietiepīgs vai arī nedalās ar mantām. Parunā ar bērnu un centies "mīkstināt" viņa uzvedības manieres. Kad konflikts rodas reti vai bieži, bet vienmēr ar vienu un to pašu kompāniju, lieta ir pavisam vienkārša – bērniem nesakrīt intereses. Varbūt tavam bērnam nepatīk šīs izklaides, kuras guvušas popularitāti biedru vidū, un viņam nepatīk visu laiku spēlēt paslēpes, likt klucīšus vai "izpildīt tēta lomu". Nekā pārsteidzoša, ka viņš izvēlas spēlēties vienatnē. Izeja ir viena – atrast bērnam domubiedrus, nomainot vietu vai laiku pastaigām ārā.

Bērns ātrāk iemācīsies spēlēties ar vienaudžiem, ja tiksies ar viņiem vienā un tajā pašā vietā, piemēram, parkā vai bērnu rotaļu laukumā. Ierastos apstākļos un vidē bērns ātrāk spēs atrast kontaktu ar citiem.

Bērna komunikatīvo prasmju attīstībā vecākiem noteikti jāņem vērā bērna iespējas. Bikli un kautrīgi bērni, adaptējoties vienaudžu kompānijā, vienmēr gaida arī pieaugušo palīdzību. Lai bērnam apkārt sapulcinātu mazos biedriņus, mammai var nākties uz bērnu rotaļu laukumu nest neparastas rotaļlietas, izdomāt interesantas spēles un pašai arī tajās piedalīties.

Dažreiz bērnam ir kādas fiziskas īpatnības, piemēram, viņš ir apaļīgs, kas nozīmē – viņš nespēj skraidīt un lēkāt līdzvērtīgi citu bērnu spējām. Tādā gadījumā vecākiem ir jāparūpējas par šo prasmju trūkumu novēršanu: sākt vest bērnu uz sporta nodarbībām vai baseinu.

Bērns, kuram ir grūti izveidot kontaktu ar vienaudžiem un kurš kautrējas no nepazīstamiem cilvēkiem, arī gaida vecāku palīdzību. Šādiem bērniem bieži vien ir pazemināts pašvērtējums, viņi nav pārliecināti par sevi. Taču iemesls nav vis bērnā, bet vecākos – pārāk stingros un prasīgos, tādos, kuri pieraduši pastāvīgi kritizēt savu atvasi, uzsver psiholoģe. Labot šādu situāciju palīdzēs speciālists: viņš pateiks priekšā, kā jāuzvedas ar bērnu, un iemācīs vecākus savu atvasi paslavēt.

Pievērs uzmanību – ja bērns pastāvīgi atsakās kontaktēties ar citiem bērniem, vai viņa sadarbošanās ar citiem ir īpatnējs raksturs (piemēram, viņš visu laiku uzdod vienus un to pašus jautājumus, rada nekontrolējamas roku vai galvas kustības, šūpojas), vērsies pie psihologa. Tāda uzvedība liecina par to, ka bērnam var būt kādas psiholoģiska rakstura problēmas.

Ja tavs bērns no citiem atšķiras domu izpausmju līmenī, situācijas konstruēšanā, noteikti vajadzētu atrast viņam atbilstošu lomu, ja vien tā var sacīt. Bērnam, ja viņš ir pāragri attīstījies, var būt garlaicīgi kontaktēties ar vienaudžiem, savukārt vecāki biedri viņu kompānijā neņem. Pastaigu laikā šie vientuļnieki labāk dod priekšroku spēlēties ar vecākiem vai par sevi jaunākiem bērniem, kurus patīk gan mācīt, gan par viņiem rūpēties. Galvenais – neļaut bērnam aizspēlēties "vecākā brāļa" lomā, jo dzīvē ir svarīgi prast būt arī līdzvērtīgiem un pakļauties, skaidro "Parents". Savukārt to bērns var apgūt, tikai komunicējot ar vienaudžiem, tādēļ pieaugušo uzdevums ir izdomāt spēli, kas interesēs gan tavu "brīnumbērnu", gan viņa vienaudžus.