"Ha! Man pirmajam atbrauca. Atā!"
Sabīne iepazinās ar Aigaru iepazīšanās aplikācijā "Tinder". Kādu laiku pačatojuši un papļāpājuši, Aigars spēra nozīmīgo soli un pajautāja, kādi plāni vakaram – viņš bija nolēmis viņu vest vakariņās.
"Es nodrošinājos ar variantu – ja nu puisis nepatiks, es iesaistīšu savu bērnības draugu, ar kuru kopā īrēju dzīvokli. Precīzāk – ja viņš saņems vienu neatbildētu zvanu, viņš man piezvanīs un pateiks, ka steidzami jābrauc mājās. Novienojāmies ar Aigaru, ka tiksimies "Alfā". Satikāmies.
Gājām garām visām ēdināšanas iestādēm un Aigars pēkšņi iesaucas, ka viņam ir kuponi, tādēļ jāiet uz ātrās ēdināšanas iestādi. "Paēdīsim pa lēto," Sabīne atkārto Aigara sajūsmas kliedzienu. "Es tajā brīdī sapratu, ka jādod zīme bērnības draugam, bet viņš nereaģēja..." Sabīnei nebija citu variantu, kā vien paēst, bet tad pati saņēma dūšu un pateica, ka viņai steidzami jādodas prom.
Lai tiktu mājās, Sabīnei bija jābrauc ar 16. trolejbusu, bet Aigaram – ar 40. autobusu. Ārā bija ziema. -25 grādi. Abi gaidīja vienā pieturā savu transportu. "Tā pagadījās, ka 40. autiņš atbrauca ātrāk nekā mans transports. Aigars, ilgi nedomājot, leca iekšā un aši vēl noteica: "Ha! Man pirmajam atbrauca. Atā!"
Sabīne bija vēl lielāka šokā – uzreiz izdzēsa viņa telefona numuru un nobloķēja iepazīšanās aplikācijā.
Ko gan tu vari izdarīt, ja tev makā ir 27 eiro?
Silvijai ir stāsts, ko viņa noteikti nekad neaizmirsīs, cerībā, ka tā bija pirmā un pēdējā šāda veida pieredze.
"Bārā iepazinos ar puisi, vārds pa vārdam un iedevu viņam savu telefona numuru, jo puisis likās interesants – daudz ceļojis, gudrs, simpātisks un tiešām interesants sarunu biedrs. Nākošajā dienā saņēmu ziņu, varbūt vēlos aiziet uz kādu dzērienu arī šajā vakarā, daudz nedomādama, piekritu. Norunājām tikšanos, aizbraucu uz norunāto vietu – gaidu, tomēr, puiša nav, drīz saņemu zvanu, ka viņš aizkavējies ar saviem "čomiem", bet būšot 10 minūšu laikā, saku, ka gaidīšu kādā tuvējā kafejnīcā.
Puisis atnāk un atkal iesākas interesantas sarunas, tomēr pēc kāda brīža viņš man prasa – "Vai tu lieto narkotikas?" Saku, ka nē, tās galīgi nav manā interešu lokā. Viņš atbild: "Žēl, jo es gan labprāt ik pa laikam palietoju." Jau šajā brīdī nodomāju – "Nē, šis nebūs man". Tomēr vēl randiņu neizbeidzu. Vēl pēc pāris citiem sarunu tematiem, viņš prasa – "Cik bieži lietoju alkoholu?" Es atbildu - "Noteikts biežums nav, bet ballītēs kādreiz iedzeru". Viņš: "Skaidrs, es dzeru diezgan daudz un bieži, liekas, ka man ir alkohola problēmas, citādi es nespēju atrast prieku." Šajā brīdī sāku sūtīt īsziņas draudzenei, lai mani glābj, jo situācija vairs galīgi nav ne interesanta, ne patīkama. Paralēli viņš man pajautā vai es spēlēju azartspēles. Saku, ka protams, ka nē. Viņš, savukārt, mīl to sajūtu, kad var vinnēt, arī tas viņam sniedz sava veida prieku.
Šajā brīdī biju jau nosūtījusi vairākas īsziņas savai draudzenei. Paņēmu telefonu un devos uz labierīcībām, lai arī piezvanītu draudzenei un, nezinu kāda iemesla vadīta, savu rokassomiņu atstāju uz krēsla pie galdiņa, kur sēdējām.
Sazvanīju draudzeni un viņa apsolīja, ka 15 minūšu laikā būs man pakaļ, tātad jāiztur pavisam maz.
Turpinām sarunu un viņš man saka (šobrīd tēmu un kontekstu neatceros): "Ko gan tu vari izdarīt, ja tev makā ir 27 eiro?"
Lieki piebilst, ka es nezināju, cik man makā ir naudas un atverot to, tur tiešām bija 27 eiro. Kad draudzene atbrauca, piecēlos un teicu, ka eju! Lai arī puisis zvanīja un rakstīja, telefonu necēlu un neatbildēju."
Randiņš ar pieciem puišiem un neparastā sadraudzēšanās spēle
Interesanti savā randiņā gājis Madarai, kura noteikti negaidīja, ka uz tikšanos ar kādu puisi, viņš ieradīsies ar četriem pavadoņiem.
"Puisis ieradās uz tikšanos ar vēl četriem draugiem, jo, kā izrādās, nedzīvo Rīgā un bija braucis uz pilsētu ar čomiem, pie reizes sarunājot randiņu. Tā nu mēs visi seši tur sēdējām un mulsi klusējām."
Tomēr, kā teic Madara – tas nebūt nebija pats neveiklākais visā randiņā. "Lai izkausētu neveiklo situāciju, viņš ierosināja visiem uzspēlēt "ice breaker" spēli – pa vienam doties priekšā un ar dibenu izzīmēt savu vārdu, jo būšot taču smieklīgi. Tas forši likās tikai pašam puisim, un es tajā brīdī sapratu, ka ir jādodas mājās."
Cilvēks, kurš nekad nešķiras no savas brokastu krūzes
Pārāk labi, lai būtu patiesība
Arī Maija, kura gan atzīst, ka par neveiklāko randiņu to nevarētu nosaukt, dalās savā pieredzē, piebilstot, ka bija gana smieklīgi.
"Pirmais randiņš ar Olafu bija ļoti foršs – vienkārši pasēdējām, iedzērām pa aliņam, papļāpājām. Likās, ka viss ir pārāk forši, lai būtu patiesība!
Arī uz draudzenes jautājumu "kur ir "BET"?" man nebija, ko atbildēt. Sarunājām doties pastaigā pa meža takām, viņš teica, ka sagādāšot ēdamo, es parūpējos par tēju. Arī pastaigā viss bija jauki – Olafs teica, ka esot uzcepis kotletes. Tajā brīdī nodomāju – "Ooo, kotletes! Šo puisi ir jāprec!"
Kad iekodos kotletē, sapratu, ka kaut kas te nav labi. Un Olafs smaidot teica: "Jā, tās ir no pupiņām, jo es esmu vegāns!" Biju apstulbusi, jo biju, protams, gaidījusi kārtīgas kotletes no rukša sāna."
Pārāk daudz, pārāk ātri
Vita savukārt satikusies ar puisi, kurš bijis pārāk runīgs – tik, ka tas pat licis viņai justies neērti.
"Reiz pēc daudzsološas sarakstes "Tinder" satikos ar puisi vārdā Romāns. Man uzreiz iepatikās viņa balss, ļoti zema un vīrišķīga. Solīda žakete, koptas rokas – dikti simpātisks! Sākums likās daudzsološs. Bet pēc piecpadsmit minūtēm, kad dzērieni pat nebija pusē, viņš sāka klāstīt, ka viņam ir veģetatīvā distonija, bet man nav ko uztraukties, jo no depresijas viņš esot ticis vaļā.
Garnadzīgais Romeo
Sajūta, ka pastaigā devusies ar savu "dēlu"
Divi stāsti par neveiksmīgu pusdienošanu un norēķināšanos par maltīti
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
