Mūžīgās ķildas starp brāļiem un māsām: kā dumpiniekus samierināt  (1)

Kāds ir strīdēšanās cēlonis? Linda Freitele, grāmatas "Bērnu audzināšanas noteikumi" autore mierina – tavi bērni neienīst viens otru līdz pašiem sirds dziļumiem. Konflikti un ķildas brāļu un māsu starpā ir normāla parādība. Lai saprastu, kāds ir savstarpējo cīniņu iemesls, jāņem vērā bērna vecums.

Vecumā līdz četriem gadiem bērni bieži strīdas tādēļ, ka vienam kaut kas tiek atņemts (pārsvarā rotaļlietas). Mazais knēvelis ietiepjas un ar visu spēku cenšas atņemt otram rotaļlietu, ko viņš šajā vecumā uzskata par savu īpašumu. Turpretim vecāku bērnu strīda iemesli visbiežāk ir citi. Viņu starpā valda sāncensība, un viņi cīnās par vecāku uzmanību. Arī tas ir pavisam normāli. Brāļiem un māsām jāatrod sava vieta hierarhijā un laiku pa laikam jānoskaidro attiecības ar vecākiem.

Lielākie strīdi brāļu un māsu starpā izceļas greizsirdības dēļ. Visbiežāk tas ir pirmdzimtais, kas līdz ar nākamā bērna ienākšanu ģimenē jūtas atstumts un baidās, ka brālīti vai māsiņu vecāki mīlēs vairāk nekā viņu. Vecākajam bērnam tā var būt ļoti liela spriedze. Daudzi bērni savu agresiju vērš paši pret sevi, sāk slimot vai čurāt gultā. Vecākiem ir svarīgi veltīt bērnam pēc iespējas vairāk uzmanības un iedrošināt viņu atklāti runāt par savām jūtām, iesaka Freitele.

Vēl par brāļu un māsu sāncensību lasi šeit, kur tematam pievēršas bērnu psihiatrs Gunārs Trimda.

Galvenais trumpis – taisnīgums

Starp brāļiem un māsām valda dabiska sāncensība. Tā tiek uzkurināta, ja vecāki neizturas vienādi pret bērniem. Tāpēc taisnīgums ir svarīgākais princips, kas vecākiem jāievēro attiecībās ar bērniem, lai jau no paša sākuma nepieļautu sāncensības gara rašanos. Starp bērniem ir vienādi jāsadala ne tikai rotaļlietas, saldumi un apģērbs, bet arī uzmanība, uzslava un glāstu daudzums. Laiku pa laikam atklāti pasaki, ka mīli abus bērnus vienādi stipri un ka viņiem nav jāsatraucas par to, ka viens būs priviliģētāks par otru.

Demonstrēt strīdu risināšanas kultūru

Strīdēties ir jāmācās. Bērniem ir jāapgūst konfliktu risināšanas prasmes. Tāpēc vecākiem ar savu rīcību jārāda labs paraugs. Tēvam un mātei nav jākautrējas bērnu priekšā parādīt, ka viņu kā partneru uzskati atšķiras. Bērniem jāredz, ka konflikti ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa un ka tie nav nekas slikts, ja vien tos atrisina mierīgā ceļā. Centies bērniem parādīt, kā strīdēties pareizi.

Strīda laikā ievēro šādus noteikumus: ļauj izteikties abiem, nenoraidi argumentus, bet diskutē par tiem, nepacel balsi, meklē kompromisu un apliecini gatavību rast risinājumu. Šāda strīdu risināšanas kultūra noderēs ne tikai taviem bērniem, bet arī nāks par labu jūsu partnerattiecībām.

Ignorēt

Bieži bērni strīdas par vecāku labvēlību. Lai gan pārsvarā tie ir strīdi par sīkumiem ("Viņš nočiepa manu rotaļlietu"), tomēr to pamatā ir cīņa par mammas uzmanību. Lielākā kļūda, ko pieļauj vecāki, ir iejaukšanās bērnu strīdā. Ja tu redzēji, kā izcēlās strīds, ignorē tā iemeslu. Ej vēl tālāk un izturies tā, it kā tu neko nebūtu dzirdējis un redzējis. Vislabāk izej no istabas. Centies saglabāt neitrālu noskaņojumu. Aizej, piemēram, uz tualeti, lai bērni tevi nevarētu iesaistīt strīdā. Viņi ātri pamanīs, ka strīds tevi neinteresē, un pārtrauks saspringto cīņu, jo viņiem nebūs, par ko cīnīties.

Svarīgi: ja atstāj telpu, neizlaid bērnus no acīm, lai redzētu, vai viņi nepalaiž rokas. Tad gan tev jāiejaucas.

Neiejaukties tūlīt

Iejaucies strīdā tikai tad, ja izceļas kautiņš. Pretējā gadījumā tu ātri vien nostāsies viena strīdnieka pusē. Jo mazāk iejauksies, jo vairāk atbildības nodosi bērniem. Ļauj viņiem atrast konflikta risinājuma iespējas pašiem.

Nošķirt telpiski

Bērnu telpiska nošķiršana ir nepieciešama, ja viņi sāk kauties. Ieliec katru bērnu uz 15 minūtēm savā istabā, lai nomierinās. Ja strīds noris nevardarbīgi, nekādā gadījumā nešķir bērnus. Kad strīds norimis, meklē iespēju uzsākt sarunu ar bērniem un kopīgi pārrunājiet notikušo, lai novērstu turpmākos konfliktus.

Avots: Linda Freitele "Bērnu audzināšanas noslēpumi" (izd. Jumava).