skola, skolniece, meitene, globuss, pirmklasnieks
Foto: Shutterstock
Skolas gaitu sākšana ir liels solis ne tikai bērnam, bet arī pašiem vecākiem. Lai pārmaiņas, kurām laicīgi var sagatavoties, norisinātos bez aizķeršanās, nedrošības un bailēm, ir virkne tēmu, ko savā prātā pārcilāt un jautājumi, uz kuriem vecākiem atbildēt pašiem sev.

Kad bērns sāk mācīties pirmajā klasē, tas nebūt nenozīmē, ka visa atbildība tiek nodota pedagogu rokās, tie ir vecāki, kam jāspēj sekot līdzi un sadarboties ar pedagogu, nodrošinot vidi, kurā bērns var mācīties, turpināt veidoties, attīstīties. Padomus, kā vecākiem sagatavot bērnu un pašiem sevi skolas gaitu uzsākšanai, sniedz ģimenes psihoterapeite Kristīne Maže.

Novērtēt, vai bērns ir gatavs skolai

Viens no veidiem, kā novērtēt bērna gatavību skolai, ir spēlēt ar viņu dambreti. Spēlējot dambreti, ir nepieciešams spēt uztvert dažādus spēles noteikumus, spēt domāt secīgi uz priekšu, sadalīt savu uzmanību. Bērns pats izlemj savus gājienus, un neviens nepasaka priekšā - "Tagad dari to, nākamais solītis ir tāds". Ejot pirmajā klasītē, bērnam ir nepieciešams plānot vienu solīti uz priekšu, izdomāt, ko viņš darīs tālāk. Dambrete vēl parāda, vai bērns ir emocionāli gatavs skolai, jo tajā ir viens uzvarētājs. Ja bērnam ir grūtības ar zaudēšanu, tad tas ir kaut kas, pie kā būtu jāpiestrādā. Tas saistās ar spēju kļūdīties un neuztvert to personīgi.

Pareiza pieeja bērnam

Ja skolā ir prasības, kuras bērnam ir grūtības izpildīt vai viņš var nebūt pieradis pie tām, tad var vienoties ar pedagogu un mēģināt atrast kādu vieglāku variantu un pieeju, pamazām tās ceļot. Citādi no prasībām bērns var nobīties un atteikties mācīties.

Bērna iemaņas

Ir daudzas tādas iemaņas, kuras nepieciešamas bērnam ne tikai skolā, bet arī ārpus tās. Tās ir saistītas ar būšanu attiecībās ar citiem cilvēkiem, ar spēju pateikt "paldies", ar spēju pateikt "lūdzu", "lūdzu, atvaino", tādas kontaktēšanās prasmes vai sociālās iemaņas ir ļoti nozīmīgas ,un tās sāk veidoties no bērna dzimšanas. Bet, ja bērnam šo prasmju nav, tad skolā viņam var būt grūtāk, jo viņš var nesaprast, kas no viņa tiek prasīts.

Laika strukturēšana

Ir svarīga struktūra un kārtība, kas bērnam ir iepriekš zināma – noteikts pamošanās laiks, brokastu laiks, mājas darbu izpildes laiks, tas, ka pēc skolas sagaida vecāki, auklīte, kas bērnam jau ir zināms cilvēks. Tā nav bērna dresēšana, bet gan drošības sajūtas radīšana, un bērnam ir zināms process, kā viss notiks. Svarīgi plānot laiku pēc mācību procesa – ko bērns darīs, kamēr mamma un tētis vēl ir darbā. Būtiski atcerēties bērnu pārāk daudz nenogurdināt ar ārpusklases pulciņiem, lai viņš spēj fokusēt uzmanību brīžos, kad tas ir nepieciešams, norāda psiholoģe.

Foto: Shutterstock

Praktiskais atbalsts

Vecākiem vajadzētu atrast veidu, kā palīdzēt bērnam aprast ar pārmaiņām no praktiskās puses. Skola ir pietiekami liela pārmaiņa, lai bērns varētu iekšēji piedzīvot nedrošību. Lai to kliedētu, visas ierastās nodarbes nevajadzētu izmainīt – joprojām ar bērnu var pārrunāt dienas laikā pieredzēto, kopīgi lasīt grāmatu pirms gulēt iešanas. Vecākiem aizvien vajadzētu sekot līdzi tam, lai bērnam ir pietiekoši daudz miega un atpūtas.

Emocionālais atbalsts

Palīdzēt bērnam arī emocionāli – tā vietā, lai no rīta bērnu izvestu no mājas ar kārtējo strīdu vai raudāšanu, vecākiem vajadzētu atrast mirkli, lai pieslēgtos bērnam emocionālā līmenī, uzmundrināt viņu. Svarīgi ir tas, kādas sajūtas viņam tiek nodotas, jo ar tādām bērns dzīvos visu dienu.

Ļaut justies bērnam laimīgam

Kustības ir dabiskais laimes hormonu avots. Tas nenozīmē, ka visiem bērniem būtu nepieciešams apmeklēt sporta pulciņus, tas nozīmē, ka jābūt kaut kādam veidam, kā bērns šīs kustības dabū - vai tas būtu futbola pulciņš vai deju pulciņš, vai pastaiga ar abiem vai vienu vecāku. Protams, nepieciešami arī vecāku sniegtie apskāvieni, uzslavas un mīļvārdiņi.

Iesaistīt bērnu savas apkārtējās vides iekārtošanā

Kopīgi pirkumi skolas sākumam ļaus bērnam jau laicīgi iepazīties un aprast ar skolas piederumiem, kas būs nepieciešami skolā. Mājās iekārtojot skolnieka darba vietu un atpūtas zonu, ļaujiet bērnam piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kas viņam būtu piemērotākais – kādas krāsas tapetes, kādu lampu viņš gribētu. Sniedz vairākus izvēles variantus, lai bērns lielajā klāstā neapjūk, bet mācās saprast izvēles piemērotību savām vajadzībām.

Lai vecāki varētu justies pilnīgi droši par to, ka paši ir gatavi šim nozīmīgajam solim – bērna sūtīšanai skolas gaitās, pašiem sev būtu nepieciešams atbildēt uz dažiem nozīmīgiem jautājumiem, kā arī padomāt plašāk par tiem:

  • Vai es ļauju savam bērnam pašam būt personībai, vai tomēr vēlos caur bērnu piepildīt savus nepiepildītos sapņus vai cerības?
  • Vai es paļaujos uz savu bērnu un uzticos viņam un spēju konstruktīvi apspriesties ar viņu - bez liekiem pārmetumiem?
  • Vai esmu novērtējis sava bērna spējas kopumā?
  • Vai esmu gatavs uzticēt skolotājam savu bērnu, atbalstīt skolotāju, pārrunāt problēmsituācijas un informāciju, kas skar manu bērnu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!