Mātes un bērna saites nerodas tikai pēc viņa piedzimšanas. Tās var sākt veidoties, kad uzzini par grūtniecību. Jau embrijam ir dvēsele, nevis tikai auglim, atpazīstamam bērnam. Tas nozīmē, ka ir jau tas, kuru mīlēt.
Tā uzskata vecmāte Dr. Govri Motha, kura šajā profesijā strādā kopš 1981. gada un vairāk nekā 20 gadus pētījusi alternatīvas iespējas tradicionālajai dzemdniecības praksei. Viņa uzsver, ka no pirmās dienas, kad grūtniece reģistrējas, vecmāte šo sievieti sauc par māti un viņas partneri – par tēvu. Tas ir tādēļ, lai sieviete spētu apzināties, ka ir māte pat pirms bērna piedzimšanas.
Sieviete mācās pieņemt jauno lomu un sveikt savu bērnu. Viņa ir kļuvusi par barotāju, dzīvības devēju un gādnieci. Grūtniecības laikā viņai ir dota iespēja lutināt savu bērnu arī emocionāli. Kad bērns ir piedzimis, vecāku loma kļūst vairāk fiziska – bērns jābaro, jāpārģērbj, jāiemidzina… Tas ir nogurdinošs un nemierīgs laiks, bet noteikti daudz patīkamāks tad, ja ir ielikts emocionālais pamats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
