Piecas lietas, ko nedarīt pirms mazuļa palaišanas bērnudārzā  (1)

Lūk, "Parenting" komanda apkopojusi piecas visai tipiskas vecāku kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties, gatavojoties savu mazo atvasīti palaist bērnudārzā!

Tu esi priecīga par to, ka bērns uzsāks gaitas bērnudārzā, taču tavs mazais gan par to īpaši nepriecājas. Tu esi gatava viņu palaist, bet viņš vēl vēlas būt tev visu laiku blakus. Kad bērns nepārtraukti saka, ka nevēlas doties uz bērnudārzu, nekoncentrējies uz laiku, ko pavadīsiet šķirti, skaidrojot, ka tur būs jautri. Tā vietā stāsti savam mazajam par aktivitātēm, ko darīsiet kopā, kad viņš nebūs dārziņā, piemēram, brokastu gatavošana katru pirmdienas rītu, lai lieliski iesāktu nedēļu. Un, ja bērns taujā, ko tu darīsi, kamēr viņš būs bērnudārzā, nekādā gadījumā nesaki, ka atpūtīsies.

Tas ir vecāku instinkts tēlot bērna treneri un sagatavot jaunai pieredzei. Bet patiesībā šāda bērna sagatavošana viņu par daudz satrauc, kad tas gatavojas bērnudārza gaitu sākšanai. Bērni nekad nav redzējuši šo pasauli, par kuru tu runā, un dzirdot tevi, runājot par to pārāk daudz, viņiem var šķist, ka tu mēģini tikai pārliecināt par to, cik šī vieta ir lieliska. Tāpēc nemeklē bibliotēkās grāmatas par bērnudārzu un nerunā katru dienu par to, ko tavs bērns iemācīsies. Esi mierīgs un ļauj savam bērnam pašam iestatīt tempu. Viņš jutīsies daudz komfortablāk, ja par to nerunāsi nepārtraukti.

Tas ir pavisam normāli, ka tavs bērns dīc kā ods, kad pirmajā dienā piestāj pie bērnudārza. Bet nebaro šo mazo nemiera garu ar savu uzmanību, jo viņš to vēlēsies vēl un vēl. Uzticies, ka audzinātājiem ir visas prasmes un iespējas parūpēties par tava bērna uztraukumu un trauksmi. Kad runājat par pirmo dienu bērnudārzā, dari zināmu savam bērnam to, kā tu viņu aizvedīsi un kurā brīdī atstāsi, lai viņš nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus. Un, jā, tas ir drausmīgi atstāt raudošo bērnu aiz sevis, bet atceries, ka bērnudārza audzinātāji ar to saskaras visu laiku. Viņi zina, kā ātri likt bērnam iejusties jaunajā kolektīvā.

Kā vecāki mēs bieži raugāmies apkārt un apšaubām savas iespējas. Tu redzi draudzenes bērnu, kurš jau lasa, kad tavs tikai atpazīst savu vārdu uz papīra. Tu spēļlaukumā redzi bērnu, kas kāpelē pa klinšu sienu un citām atrakcijām, kamēr tavējais vēl tikai spēlējas smiltīs.

Bet lai arī kas būtu, tu nevari savās šaubās un bažās dalīties ar savu bērnu. Tu nedrīksti runāt par to, cik labi Jānītis lasa grāmatas un mazā Anniņa rāpjas pa spēļlaukuma atrakcijām. Tev ir jāaplaudē par sava bērna panākumiem. Nav nozīmes tam, ka tavs bērns iemācīsies lasīt tikai bērnudārzā, bet viņš iemācīsies ātrāk vai vēlāk. Nav nozīmes tam, ka tavs bērns nemāk aizsiet kurpju šņores, viņš iemācīsies. Katrs bērns attīstās savā tempā. Visgrūtākais ir skatīties tikai uz savu bērnu, neievērojot pārējos. Bet zini, ka noteikti ir kāds no vecākiem, kas redz tavu atvasi un vēlas, kaut viņu bērni spētu darīt to, ko tavējais. Esi sava bērna karsējmeitene un tu redzēsi, kā viņš attīstās un progresē.

Uz jautājumu "ko tu šodien darīji dārziņā", bērnam ir reflekss atbildēt ar "es nezinu". Tas ir tas pats reflekss, kad bērns iznāk no vannasistabas un mēs jautājam, vai viņš ir nomazgājis rokas. Tāpēc izvairies no vispārīgiem un atvērtiem jautājumiem un uzdod konkrētākus. Piemērām, apjautājies, kādas spēles viņš šodien ir spēlējis vai, kas tavam bērnam lika smieties. Pie vakariņu galda varat uzspēlēt tādu nelielu spēli un jautāt, "ja tu nonāktu uz vientuļas salas un tu līdzi varētu ņemt tikai trīs lietas, kuras šodien izmantoji bērnudārzā, kādas tās būtu?"