Drošība ir pirmajā vietā, tādēļ piedāvājam "Parents" apkopotās piecas lietas, kuras tev būtu jāiemāca savam bērnam, lai viņš zinātu, kā rīkoties, ja nu tomēr mazais ir nomaldījies vai pazudis.
Māci bērnu nedoties nekur ar svešinieku
Lai gan lielākā daļa informācijas ir domāta bērniem no piecu gadu vecuma, tomēr eksperti uzskata, ka par drošību ir nepieciešams runāt arī ar jaunākiem bērniem. Nekad nav par agru, un bērns nekad nav par jaunu, lai tu viņam sniegtu šāda veida informāciju, galvenais ir to darīt pareizi un piemēroti, atkarībā no bērna vecuma.
Pirmsskolas vecuma bērni gan praktiski vispār nepaliek vieni bez tavas uzraudzības un vieni nekur nedodas, tomēr arī mazam bērniņam ir jāzina, kā rīkoties, ja gadījumā viņš tiek nošķirts no tevis publiskā vietā.
Kamēr lielākā daļa vecāku saviem bērniem māca nekad nerunāt un nekur nedoties ar svešinieku, bērnu sapratne par šo konceptu ir diezgan miglaina. Mazi bērni svešinieku var uzskatīt par tādu, kurš ir biedējošs vai slikts, tāpēc arī draudzīgu un jauku personu tie varētu redzētu kā draudu.
Mācīt bērnam nerunāt ar svešiniekiem ir diezgan liela kļūda. Tā vietā vajag iemācīt nekur nedoties ar svešinieku, pirms nav saņemta vecāku piekrišana. Tā ir pirmā mācība, kas jāapgūst bērnam, kad uzsāc sarunas par drošību ar savu atvasi. Tas ir noteikums, kas viegli saprotams pat vismazākajiem.
Saukt mammu vai tēti īstajā vārdā
Ja tavs bērns sauc pēc mammas, var būt sarežģīti atpazīt balsis, kad visapkārt ir vēl citi bērni, kuri sauc to pašu. Bērniem ir nepieciešams iemācīties savu vecāku vārdus un uzvārdus, vai, ja bērnam ir aukle, tad šīs personas vārdu un uzvārdu. Atkārto šo informāciju atkal un atkal, lai iemācītu savam bērnam šo. Un ja viņš kādreiz nonāk situācijā, kad pazūd vai nomaldās, tavs bērns var kādam pateikt, kas ir viņa vecāki un ar ko viņš kopā ir šobrīd.
Ja vēlies, lai bērns iemācās tavu vārdu ātrāk un vienkāršāk, tad pasniedz viņam šo informāciju kā kaut ko īpašu, vārds, kurā tevi sauc citi pieaugušie. Bērnam tas šķitīs daudz interesantāk, ja tas tiks pasniegts kā kaut kas svarīgs.
Ir vecāki, kuri uzskata, ka iemācot savu bērnu saukt pēc palīdzības, padara tos par vieglākiem mērķiem, cilvēkiem, kuri izmanto bērnus. Bet tā pilnīgi nav taisnība, jo šādus cilvēkus interesē bērni, kuri nemāk pievērst sev uzmanību. Bērns, kurš bļauj pēc mammas, sagādā problēmu šādiem cilvēkiem, kuri vēlas nozagt bērnu.
Lūgt palīdzību citai mammai
Ja bērns kaut kādā veidā ir ticis šķirts no tevis, palicis uz vietas, saucis tevi īstajā vārdā, bet tevi neatrod, tad trešais solis ir lūgt kādam palīdzību. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc nevaram liegt bērnam runāt ar svešiniekiem. Mazam bērnam jāsaprot, ka viņš var lūgt palīdzību citai māmiņai ar bērniem. Vecāki bērni var iemācīties pēc palīdzības vērsties jau pie policistiem, veikala darbiniekiem, mazi bērni vienkārši vēl nespēj atpazīt formas tērpus no parastā apģērba.
Pēc statistikas datiem, cita mamma ar bērniem ir drošākais svešinieks un glābiņš tavam bērnam. Sievietes veltīs daudz ilgāku laiku, lai palīdzētu bērnam, tāpēc, ka vīriešus uztrauc, ka tos uzskatīs par bērnu izmantotājiem. Taču pirmais noteikums joprojām paliek spēkā – nekur nedoties ar svešinieku. Tātad – bērnam jāiemāca palikt uz vietas, saukt tevi vārdā un lūgt palīdzību citai sievietei, vislabāk māmiņai.
Runā par drošību ikdienā
Viens no lielākajiem šķēršļiem bērna drošībai ir tava nenoteiktība, kā runāt par šo tēmu. Savas bailes ir jātur tikai perspektīvā un jārunā ar bērnu mierīgi par to, kā sevi pasargāt.
Vecāki parasti bērnam sniedz pozitīvus noteikumus drošai uzvedībai, nevis norāda uz visu, kas viņiem darīs pāri vai nodarīs sāpes. Tāpat ir jārīkojas, runājot par personisko drošību.
Mēģini ar bērnu runāt pa mazam gabaliņam, ja tā varētu izteikties, it īpaši, kad kaut ko māci. Piemēram, kad esat lielveikalā un tur ir daudz cilvēku, pajautā savam trīsgadniekam, kā viņš rīkotos, ja jūs tagad tiktu izšķirti. Tad tu vari sniegt vieglus, soli pa solim padomus, kā sevi pasargāt. Bet nekad nesabiedē bērnu. Vienmēr atgādini, ja jūs pazustu viens no otra, lai bērns ir mierīgs, seko drošības instrukcijām un tu viņu atradīsi.
Izspēlē pazušanas situāciju ar bērnu
Runāt par drošību ir svarīgi, taču jebkurš, kurš ir mēģinājis kaut ko paskaidrot pirmsskolas vecuma bērnam, ir ievilkts mūžīgajā riņķī ar jautājumu "kāpēc". Kāpēc man vajadzētu saukt tevi vārdā? Lai es tevi varētu atrast! Bet kāpēc tev vajag mani atrast? Tāpēc, ka tu esi pazudis. Bet kāpēc es pazudu? Un tā visu laiku...
Labāka metode šādā situācijā būtu lomu spēles. Bērnu šajā vecumā ir viegli traumēt, tāpēc izspēlēt to, kā bērns ir pazudis, ir jābūt pozitīvai un iedrošinošai, nevis biedējošai pieredzei. Koncentrējies uz pozitīvām lietām, ko bērns var darīt, lai tevi atrastu, nevis uz negatīvo, ko darīt, lai slikts cilvēks viņu nenozagtu.
Mājās vai pat drošās publiskās vietās ļauj bērnam izlikties, ka viņš ir pazudis no tevis un ļauj izspēlēt visus soļus, lai tevi atrastu. Palūdz draudzenes palīdzību, lai viņa kļūst par pieaugušo, kuram bērns lūgs palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
