Fitnesa treneres Montas ieteikti ēšanas paradumi tiem, kas sevi nevar 'noturēt rāmjos'  (9)

Ar Montas atļauju piedāvājam viņas pieredzes stāstu un dažus padomus, kuriem patiesībā nemaz nav tik grūti sekot. Titulbildē redzams, kāda Monta bija 8. grūtniecības nedēļā, 9. grūtniecības mēnesī un divus mēnešus pēc dzemdībām. Lūk, Montas stāsts!

"Pēdējā laikā diezgan bieži nācies dzirdēt cilvēkus sakām, ka neizskatās, ka es nesen būtu bijusi stāvoklī. Šobrīd, kad ir pagājuši tieši divi mēneši kopš dzemdībām, esmu atgriezusies precīzi tādā svarā un izmēros, kādos biju, pirms paliku stāvoklī.

Nekādas diētas un aktīva sporta pēc dzemdībām, tikai ēšana "mazliet ar galvu" un mērenas fiziskās aktivitātes. Es nekad neesmu ievērojusi nekādas diētas, taču ar veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu esmu mainījusi savu svaru pat 10 kilogramu (kg) robežās (šeit es nedomāju grūtniecību). Protams, man pēc dzemdībām nebija nepieciešams ievērot nekādas diētas, jo nebiju pārlieku pieņēmusies svarā, bet tas tikai tādēļ, ka visus deviņus grūtniecības mēnešus centos sekot līdzi tam, ko ēdu, tādēļ uz dzemdībām devos ar +10 kg, mājās no slimnīcas ar +5 kg, pēc divām nedēļām jau bija +2 kg un šobrīd - sākotnējais svars.

Tad nu labprāt padalīšos ar saviem padomiem, kas, iespējams, noderēs ne tikai kādai grūtniecei vai jaunajai māmiņai, bet jebkuram, kam grūti noturēt sevi rāmjos.

Ikdienā izvēlos veselīgu ēdienu un izbaudu katru maltīti. Esmu iemācījusies izgaršot un iemīlēt veselīgu ēdienu, un vienmēr jūtos labi un garšīgi paēdusi. Katram ir sava uztvere par garšīgu ēdienu, tādēļ es pat nemēģināšu iestāstīt, ka visiem ir jāgaršo putra ar ogām un augļiem vai grilēti dārzeņi un pilngraudu rīsi, taču, pamēģinot dažādus ēdienus, ticu, ka ikviens spēj atrast sev gardu veselīgo uzturu.

Ēdu tad, kad tas nepieciešams. Pirms man piezogas doma, ka varētu kaut ko apēst, es paskatos pulkstenī un izvērtēju, kad pēdējo reizi ēdu, jo ir gadījumi, kad aiz garlaicības šķiet, ka jāpaēd, vai, ejot garām ledusskapim, tā vien gribas to atvērt un vismaz kaut ko ielikt mutē, bet patiesībā ēst vēl nav nepieciešams. Ēdu kārtīgas brokastis, pusdienas un vieglas vakariņas. Starp ēdienreizēm ēdu tad, ja ir izsalkums, un arī tādā gadījumā ko pavisam nedaudz un iespējami veselīgu.

Ja negribas, tad neēdu. Nespiežu sev ēst tikai tādēļ, ka pienācis laiks kārtējai maltītei, taču bez ēdiena arī nedzīvoju. Ieturu visas ēdienreizes, tikai dažkārt kādu no ēdienreizēm aizstāju ar ko nelielu un vieglu, ja jūtu, ka neesmu nemaz tik izsalkusi.

Ikvienu maltīti ēdu tik daudz, lai vēl mazliet paliek vēderā vieta. Cenšos neēst lielas porcijas, labāk apēdu nedaudz mazāk, un, ja pēc neilga laika vēl ir izsalkums, tad apēdu vēl nedaudz.

To, kas neveselīgs, ēdu tikai tik daudz, lai apmierinātu garšu kārpiņas. Nesaku nē tam, kas man ļoti garšo. Mans vājums ir saldumi, taču tos ēdu pa mazām devām, piemēram, viens šokolādes gabaliņš pie tējas pēc brokastīm vai pusdienām, ja ļoti kārojas saldā garša.

Dzīvoju pēc principa: ja esmu nopelnījusi, drīkstu sevi palutināt. Tas nozīmē, ka, ja ir bijis treniņš vai citādāk esmu bijusi ļoti aktīva, atļauju sev nobaudīt kādu kūciņu, smalkmaizīti vai saldējumu, taču atceros arī to, ka pietiek ar mazumiņu, un nav jāapēd visa tāfelīte šokolādes vai kaste saldējums.

Kad jūtu izsalkumu, vispirms kārtīgi padzeru ūdeni. Ūdens aizpilda daļu kuņģa, tādēļ nav vēlmes apēst vairāk nekā būtu nepieciešams.

Ēdu tik daudz, cik kustos. Kopš esmu mamma, ne vienmēr sanāk laiks un iespējas treniņam vai citām fiziskām aktivitātēm, tādēļ gadījumā, ja esmu pa dienu bijusi neaktīva, tad ēdu mazāk. Vienmēr paturu prātā domu - organismam nepieciešams uzņemt tik daudz enerģiju, cik to būs jāpatērē, viss pārējais aiziet rezervēs tauku veidā."