Cik daudz no pieaugušā teiktā saprot mazs bērns  (1)

"Šajā bērna vecumā ir liela atšķirība starp uztveres valodu un ekspresīvo valodu. Mazi bērni pavisam noteikti spēj skaidri saprast sarežģītas sarunas un vecāki to pat nenojauš," portālam "Parents" uzsver psiholoģijas profesore Džīna Berko Glesone.

Mazuļi sāk atpazīt savu vārdu aptuveni četru ar pusi mēnešu vecumā, tāpēc pat tik mazs bērniņš var pievērst lielāku uzmanību tam, ko saki, ja sarunā piemini bērna vārdu, skaidro psiholoģijas profesore Katija Hirša-Paseka. Bērni jau 14 mēnešu vecumā lieliski spēj nolasīt sociālus procesus: kad mēs sadusmojamies, mūsu balsis kļūst skaļākas, mūsu kustības asākas, un elpošana straujāka. Kontrastā, kad cilvēks ir laimīgs, viņš runā maigi, klusi, un kustības un elpošana ir daudz lēnākas.

Citiem vārdiem sakot, nav svarīgi tas, ko tu saki, pastāv liela iespēja, ka tavs mazulis tāpat saprot tava sakāmā jēgu, saka ārsts Edvards Šors. "Ja vecāks sūdzas par to, ka mazulis velk sev nost pamperu, bet domā, ka tas bijis piemīlīgi, bērns dzirdēs un uztvers balsi, kas ir ar jauku toni. Bet, ja tu patiesi dusmosies, tavs mazulis sapratīs šo toni."

Līdz viena gada vecumam mazuļi iemācās ap 50 vārdu. Tie parasti ir vienkārši lietvārdi, kas norāda uz lietām vai cilvēkiem. Piemēram, "suns" un "mamma" parasti ir pirmie vārdi, ko mazie iemācās, tālāk seko "apskāviens" un "buča" un sapratne, kā šie vārdi darbojas teikumos.

18 līdz 21 mēneša vecumā bērns pēkšņi piedzīvo tādu kā "valodas eksploziju", vidēji iemācoties ap deviņiem vārdiem katru dienu. Bērns sāk saprast arī to, kā vārdu kārtība teikumā maina jēgu. Kad tas notiek, bērns jau saprot ne tikai to, kad tu runā par viņu, bet ko tieši tu saki. Piemēram, ja tavs pusotru gadu vecais mazulis dzird, ka tu sūdzies kādam par to, ka bērns parāvis suni aiz ausīm, viņš uztver savu vārdu, dzird vārdu "suns" un saprot, ka izdarījis kaut ko sliktu.

Vai tev ir vairāk jādomā par to, ko saki, kamēr tavs mazulis tevi dzird? "Savā ziņā visa veida uzmanība ir laba," akcentē dakteris Šors. "Mazuļi, kuri dzird savus vecākus par viņiem runājam jauki un mīloši, izbauda klausīšanos tādās sarunās." Taču psiholoģijas profesore Džīna Berko Glesone uzskata, ka nevajag pārspīlēt ar sarunām, kurās izliecies, it kā mazulis tevi nedzirdētu. "Lielāka jēga ir iesaistīt bērnu sarunā, kas palīdzēs attīstīt lingvistiku un interaktīvās spējas. Citādi mazulis kļūst par vienkāršu pasīvu informācijas uztvērēju," iesaka speciāliste.

Sevišķi svarīgi ir filtrēt negatīvās lietas, ko saki sarunās ar citiem par savu bērnu. Džīna Berko Glesone stāsta: "Ja mazulis nepārtraukti dzird negatīvas frāzes par sevi, tad augot viņš sāk tulkot sev, ko tas nozīmē, un sevi asociēt ar dzirdēto." Ir pierādīts, ka bērns var iemācīties vārdus vai pat frāzes, tās nesaprotot, un lēnām laika gaitā rast tām nozīmi. Tāpēc, ja bērns dzird, ka to visu laiku sauc par huligānu, tikko kā tiek saprasta vārda nozīme, bērns pieņem to kā daļu no savas identitātes un to, kas viņš ir.

Kāda mamma no Orlando Floridā stāsta, ka netīšām šādi ieaudzinājusi vai iedevusi īpašību, kura, iespējams, viņam īsti nebija. "Kad mans dēls vēl bija mazulis, viņam bija fāze, ka viņš nespēja ne ar vienu sasveicināties, neatbildēja, kad kāds uzdeva jautājumu, tāpēc es cilvēkiem skaidroju, ka viņš ir kautrīgs. Es nesapratu, ka viņš to varētu tā uztvert un saprast. Bet tagad, kad mans dēls ir paaudzies, viņš sāka par sevi teikt to pašu, viņš sevi tiešām uzskata par kautrīgu un es jūtos slikti, ka esmu šādi viņu ietekmējusi."

Tāpat vecāki runā par savu mazuli viņa klātbūtnē. Vai tas ir kaut kas šausminošs un nepieļaujams? Pavisam noteikti nē, bet tas var atmaksāties, ja vienkārši būsi uzmanīga. Ja ir kāda lieta, kuru tu nevēlētos par sevi dzirdēt no citiem, tad nesaki to arī par savu bērnu viņa klātbūtnē. Atceries, ka cilvēks paliek cilvēks, lai cik tas būtu mazs.