1. septembris aizvadīts – ar svētku sajūtu ielās, skolā un mājās. Jau 4. septembrī viss sāksies pa īstam – mācību stundas, pārbaudes darbi, draudzība un strīdi ar vienaudžiem. Sākums nekad nav viegls, jo īpaši pašiem mazākajiem, tādēļ pirmajā periodā ir ļoti būtiski saņemt vecāku, citu radinieku atbalstu. Jā, varētu pat teikt, ka sākumā būtu ieteicams ģimenei padzīvot tādā kā saudzējošā režīmā.
Kā? Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti ir sagatavojuši dažus ieteikumus, kuri apkopoti bukletiņā "Pozitīvs skolas sākums bērnam un vecākiem".
Idejas, kā atvieglot pāreju no pirmsskolas uz skolu
Individuāli runāt ar pirmsskolas pedagogu – kas manam bērnam padodas, kādas ir viņa dotības, kā es varu atbalstīt mājās, cik noturīga ir uzmanība, vai prot pabeigt iesākto, kāda ir uzvedība.
Ir kopējās prasības bērna gatavībai skolai, ko nosaka Ministru kabinets. Ieteicams savlaicīgi uzzināt informāciju par izvēlēto skolu īstenotajām izglītības programmām, kuru veiksmīgai apguvei, iespējams, nepieciešamas noteiktas prasmes.
Būtiski ir ievērot dienas režīmu, veltīt pietiekami daudz laika naktsmieram, nepārslogot bērnu ar interešu pulciņiem, sportu.
Ieplānot atvaļinājumu pirmajā mācību nedēļā, lai ir laiks un iespēja mierīgāk pielāgoties pārmaiņām un visai ģimenei būt kopā pirmajā skolas dienā.
Savlaicīgi pārdomāt loģistiku un vienoties, kurš atbild par bērna nokļūšanu uz skolu, uz mājām, pulciņiem, citām nodarbībām, un pastāstīt par to bērnam.
Noskaidrot, kad ir brīvlaiki, un plānot, ko bērns darīs tajā laikā.
Iemācīt bērnam, kā un kam palūgt palīdzību.
Iemācīt no galvas dzīvesvietas adresi un vecāku tālruņu numurus.
Pastāstīt par skolu bez biedēšanas vai idealizēšanas, neietekmējot bērnu ar savu skolas pieredzi. Bērns pirmajā pusgadā piedzīvos gan satraukumu, gan prieku, un ir svarīgi viņam būt uz to gatavam.
Iekārtot mazajam skolēnam mācību vietu, ņemot vērā viņa gaumi un vēlmes.
Iesaistīties, ja skolā radušās problēmsituācijas vai izaicinājumi, bērns tad jutīsies saprasts un pieņemts, drošībā un pasargāts.
Atbalstīt patstāvības veidošanu, rūpes par personiskajām mantām, savas mācību vides sakārtošanu, uzmanības koncentrēšanu un noturību, darba pabeigšanu līdz galam.
Idejas, kā emocionāli atbalstīt bērnu skolas gaitās
Pārrunā ar bērnu dienas notikumus, uzklausi bērnu un ļauj viņam runāt. Jautā bērnam, izrādi interesi un, skatoties acīs, patiesi ieklausies viņa domās – "Kas tev šodien izdevās vislabāk?", "Ko tu domā par...?", "Es tevi saprotu...".
Stāsti bērnam, ka pamani viņa centienus: "Es redzu, kā tu centies! Malacis!" Uzsver tieši tos, nevis sasniegumus vai rezultātus, bet gan ieguldīto darbu un pūles.
Veido stabilu un paredzamu ikdienas ritmu, ar ikdienas vai ikvakara rituāliem, iknedēļās tradīcijām, svētku un īpašo notikumu tradīcijām.
Ievēro konsekvenci un esi pozitīvs piemērs gan plānu īstenošanā, gan kļūdu labošanā.
Iesaisti bērnu kopīgā atpūtā, jautri un pozitīvi pavadot laiku kopā bez telefona un TV vai domām par darbu. Ļauj bērnam piedalīties ģimenes pasākumu plānošanā un īstenošanā, kopā gatavojiet vakariņas vai mazgājiet traukus, plānojiet ģimenes ēdienkarti visai nedēļai, apģērba un vides kopšanas pasākumus utt.
Paud mīlestību un ļauj to paust bērnam katru dienu un dažādos veidos – ar vārdiem, mīmiku, acu skatieniem, glāstiem un apskāvieniem. Ļaujot sajust savu vai mājas smaržu, reizēm iedod līdzi uz skolu, piemēram, savu šalli. Smarža ir būtiska drošības izjūtai. Kopīgi gatavojiet iemīļotos ēdienus un ļaujiet kopā būšanu "sagaršot".
Esi uz viena viļņa ar skolu
Atceries, ka skola ir ģimenes turpinājums, tādēļ ir svarīga komunikācija un savstarpēja uzticēšanās. Piedalies skolas dzīvē, jo tas ir pamatnosacījums bērna veiksmīgām skolas gaitām!
Dalies ar informāciju, pārdomām un ierosinājumiem – tiekoties, runājot, sarakstoties ar skolotājiem, skolas vadību, citiem vecākiem un bērniem. Apmeklē izglītības iestādes svētkus, sapulces, atvērto durvju dienas un citus pasākumus, iesaistoties to plānošanā un organizēšanā.
Aktīvi darbojies un piedalies skolas padomē, ievēliet klasē "kontaktvecāku", kurš nodrošina komunikāciju un ir klases audzinātāja palīgs.
Skolas dzīvē iesaisties kā palīgs un draugs, nevis kritiķis un kontrolieris. Visbiežāk skolotāji zina, ko dara, un pirms iejaukšanās ir svarīgi izrunāties un noskaidrot visus aspektus, tā uzsver departamentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
