Rudens bieds – angīna: iemesli, simptomi un ārstēšana

Šoreiz par angīnu, kas ir daudz nopietnāka lieta par vienkārši apsārtušu kakliņu, kad bērnam iedodam pasūkāt kādu tabletīti vai paskalot kaklu.

Akūtu bakteriālu aukslēju mandeļu iekaisumu tonsillītu mēdz saukt arī par angīnu, biežākais slimības izraisītājs ir A grupas β hemolītiskais Streptococcus pyogenes. Retāk iekaisumu izraisa citas baktērijas, kā arī dažādi vīrusi. No vīrusiem īpaši minams Epšteina-Barra vīruss, kas akūtā inficēšanās periodā ir infekciozās mononukleozes ierosinātājs, bet hroniska iekaisuma gadījumā bieži pastāvīgi atrodams mandeļu audos, stāsta LOR Klīnikas otolaringoloģe Ilze Dobele.

Angīnai raksturīgs straujš slimības sākums – paaugstināta ķermeņa temperatūra pat līdz plus 40 grādiem pēc Celsija, drudzis un stipras sāpes kaklā, kas bieži rīšanas laikā izstarojas ausīs. Mandeļu pietūkuma dēļ iespējamas balss izmaiņas, smagākos gadījumos elpošanas grūtības. Ar angīnu biežāk slimo bērni un jaunieši, tomēr tā iespējama jebkurā vecumā. Parasti angīnai raksturīgie simptomi ilgst no septiņām līdz 10 dienām.

Diagnozi – angīna ārsts nosaka kakla apskates laikā. Tai raksturīgs rīkles gļotādas apsārtums, aukslēju mandeles ir pietūkušas, klātas strutainiem aplikumiem. Zemžokļa rajonā palpē palielinātus kakla limfmezglus, asins analīzēs vērojama iekaisuma rādītāju – leikocītu, C reaktīvā olbaltuma un eritrocītu grimšanas ātruma palielināšanās.

Retos gadījumos angīna var būt smagas slimības, piemēram, leikozes pirmais simptoms, tāpēc ārsts vienmēr novērtē pacienta vispārējo stāvokli, analizē raksturīgos un ne tik bieži sastopamos simptomus, nosaka, kādas analīzes un izmeklējumi katrā gadījumā nepieciešami.

Akūtu bakteriālu tonsillītu jeb angīnu un hroniska iekaisuma paasinājumu ārstē ar antibiotikām, parasti ar penicilīnu, kā arī pretdrudža un pretsāpju līdzekļiem. Svarīgi ievērot mājas režīmu, dzert pietiekami daudz šķidruma un izvairīties no fiziskas slodzes.

Hroniskas angīnas gadījumā aukslēju mandelēs pastāvīgi atrodas baktērijas un/vai vīrusi (biežākie: Streptococci, Epšteina-Barra vīruss), aukslēju mandelēs ir notikušas strukturālas izmaiņas, tās uzskatāmas par pastāvīgas infekcijas avotu organismā.

Hroniskas angīnas ārstēšanas izvēles metode ir tonsilektomija jeb aukslēju mandeļu izgriešana stacionārā, vispārējā anestēzijā.

Komplikācijas iespējamas gan akūtas angīnas, gan hroniskas angīnas gadījumā. Infekcijai izplatoties ārpus mandeles, tūska un sastrutojums var radīt pat dzīvībai draudošu elpceļu nosprostojumu, kas prasa neatliekamu ķirurģisku iejaukšanos. Tā sauktais "streptococcu" iekaisums var radīt izmaiņas nierēs, locītavās un sirds vārstuļos.

Stipru kakla sāpju, drudža un paaugstinātas ķermeņa temperatūras gadījumā vienmēr jākonsultējas ar ārstu. Kakla pietūkums, elpošanas grūtības, īpaši atrodoties guļus stāvoklī, kā arī grūtības atvērt muti, norāda par neatliekamas medicīniskas palīdzības nepieciešamību.