Kā motivēt bērnu mācīties ar prieku

Kā motivēt bērnus mācīties ar prieku, it īpaši tos, kuri skolā iet pirmo gadu, stāsta "Rimi bērniem" programmas emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Skolā ir forši un interesanti – teiktu daudzi skolēni. Taču tikai līdz tam brīdim, kad jāsāk rakstīt pirmie sarežģītie kontroldarbi un vēlos vakaros jāpaspēj izpildīt kārtējais mājasdarbs. Apņemšanās "Es būšu labs skolēns" vienā brīdī noplok un nemaz vairs negribas mācīties. Kāpēc tas vispār jādara? Šādu jautājumu varētu uzdot pirmklasnieki, kuri vēl nav pieraduši pie noteikumiem, ko ievieš skola.

Vecāku uzdevums – neļaut, lai bērns nonāk pie sajūtas, ka mācīšanās ir kaut kas nepatīkams. Pirmkārt, lai viņš mācību vielu apgūtu ar mazāku pretestību vai vispār bez tās, vecākiem jācenšas radīt pozitīvu noskaņojumu un emocijas. Vēlams bērniem stāstīt tikai labu par skolu un pedagogiem, kā arī ar savu personīgo piemēru rādīt, ka mācīšanās var būt interesanta un aizraujoša nodarbe. Esi paraugs savam bērnam!

Kļūdams skolēns, mazais pirmklasnieks joprojām ir bērns. Tāpēc nenoslogo viņu par daudz. Pirmajā klasē mājasdarbu veikšanai nevajadzētu aizņemt vairāk par 15 – 30 minūtēm, kā arī izvērtē, vai izvēlētās ārpusskolas nodarbības neaizņem visu bērna brīvo laiku. Jāraugās, lai mazajam skolēnam būtu iespēja katru dienu arī parotaļāties. Vismaz stundu pēc atgriešanās mājās un mājasdarbu veikšanas, ja tādi ir uzdoti, bērnam jāļauj atpūsties un pabūt arī vienatnē.

Diemžēl pirmās neveiksmes mācību priekšmetu pārbaudījumos var arī veicināt nevēlēšanos mācīties. Tāpēc mazajam censonim laicīgi jāpaskaidro, ka skolotāja vērtēs to, ko viņš ir paveicis. Ja gadās kļūdīties, tas nekas. Uzmundrini: "Mēģini vēlreiz! Mēģini citādāk! Jāturpina censties un nākamreiz būs labāk". Savukārt, ja sasniegts augstākais vērtējums, tas tikai apliecina, ka tikpat ļoti jācenšas arī turpmāk. Bērni gūs panākumus tikai tad, ja iemācīsies darboties konkurences apstākļos. Citus klasesbiedru sasniegumi arī motivē, taču nekādā gadījumā nevajadzētu savu bērnu salīdzināt ar citiem.

"Ja bērns tevi aicina palīgā, neatsaki. Proti, vispirms ļauj viņam pašam mēģināt atrast uzdevumam risinājumu. Ja neizdodas vai arī tie ir kļūdaini, nerāj un nekaunini bērnu. Pie otrā kļūdainā mēģinājuma, darbojieties kopā un palīdzi. Cilvēks, kurš kļūdās, ir personība, kurš prot pieņemt lēmumus, un šī ir neatsverama prasme dzīvē. Palīdzi bērniem attīstīt pašpaļāvību, pārvarot grūtības. Iedrošini!" aicina Aunīte.

Ikviens vecāks grib, lai viņa atvases liecībā ir labas sekmes, taču par tām svarīgāka ir bērna labsajūta. Izvirzot prasības, skaidri formulē, ko no viņa sagaidi, taču šīm prasībām jābūt bērnam sasniedzamām. Tāpat ievēro konsekvenci prasībās, lai mazais skolēns nesamulst, ka vienu dienu viņam, piemēram, jālasa grāmata, bet nākamajā dienā par šo noteikumu jau piemirsts. Neaizmirsti bērnu slavēt par jebkuru sasniegumu. Vecāku prieks un paša sajūsma par paveikto atgādinās, kāpēc.