Lai arī kāda būtu katra izvēle, tas, ka romantiskam vakaram, kas laistās sveču gaismā, piestāv kāda glāze vīna, ir pārbaudīts. Tomēr nereti gadās, ka grādīgais dzēriens un gaisā virmojošā mīlestība ne pa jokam sagroza galvu un ievelk sevi negaidītā piedzīvojumā. Šoreiz piedāvājam iepazīties ar vairākiem dāmu stāstiem, kuru divvientulībā pavadītie mirkļi samisējās tieši grādīgās dziras dēļ. Šīs sievietes nu vēl vairāk apzinās alkohola postošo dabu, tāpēc dalās pāris amizantos un neērtos stāstos par romantisko valdzinājumu alkohola iespaidā, cerībā, ka tas palīdzēs citiem no šādām situācijām izvairīties.
Nepareizā izvēle lielveikalā un 'tumša bilde'
Savā stāstā dalās Inga, kura kopš tās dienas kritiski pārdomā savas izvēles. "Atceroties šo, drusku kauns par sevi tomēr paliek. Bet nu mans gadījums bija šāds. Sarakstījos ar puisi iepazīšanās aplikācijā "Tinder", mums izveidojās ļoti laba komunikācija, nolēmām satikties dzīvē.
Viņš mani uzaicināja ciemos pie sevis, bet pirms tam aizgājām uz veikalu nopirkt ko gardu, lai sarunas vairāk raisās. Un te bija mana pirmā kļūda – pie alkohola plauktiem vajadzēja izvēlēties kaut ko vājāku, nevis ķerties pie idejas par rumu un kolu. Taču tieši to izvēlējāmies.
Tā nu aizgājām mājās, daudz runājām, iedzērām, un, protams, pienāca brīdis, kad pudele un glāzes bija tukšas. Domāju, ka nav jāmin, kas tālāk notika... Taču tieši to man, godīgi sakot, nākas darīt, jo, teikšu atklāti – par kopā pavadīto nakti man diemžēl ir "tumša bilde".
Protams, atceros atsevišķas detaļas, zinu, kas naktī notika, viss bija ļoti jauki un burvīgi, lai arī, domāju, neviens no mums abiem nejutās skaidrā. Taču, nākamajā dienā, pārcilājot aizvadītās nakts notikumus, šur tur bija melni plankumi. Diemžēl pēc šīs reizes mēs vairs neesam tikušies.
Nedomāju, ka pie vainas bija alkohols, tas drīzāk ir jāuztver kā vienas nakts sakars, ko, cerams, izbaudījām mēs abi. Taču man gribētos, kaut šobrīd būtu daudz vairāk atmiņu par to. Tāpēc, meitenes, iesaku izvēlēties kādu vieglāku dzērienu, piemēram, vīnu, taču vislabāk, protams, būtu ļauties kaislei bez alkohola."
Vai vajag piebremzēt?
Arī Kristīne reiz nonākusi visai neveiklā situācijā, līdz galam tā arī neizprotot kunga patiesos nodomus.
"Ar vienu pusi jau ilgāku laiku bijām pazīstami, bet nekas tā īsti starp mums nebija noticis. Kādā ballītē pamatīgā alkohola reibumā sākām skūpstīties. Neatceros, kurš to iesāka, jo tiešām biju piedzērusies. No rīta pamodos pie viņa. Labi pavadījām laiku un šķita, ka, iespējams, starp mums kaut kas arī var veidoties. Mani īpaši nesatrauca tas, ka mums nebija nekādas romantikas, jo mums bija interesanti un labi saskanēja.
Nākamajā nedēļā satikāmies, lai aizietu kopā paēst. Es pie vakariņām nolēmu iemalkot vīnu. Viņš tā jocīgi uz mani noskatījās, kad pasūtīju, bet neko neteica. Tad kādā brīdī, kad sniedzos pēc glāzes, viņš maigi uzlika savu roku uz manējās. Iespējams, ka es pārpratu, bet man radās sajūta, ka viņš tā man norāda, lai piebremzēju ar dzeršanu. Sāku domāt, vai es patiešām esmu tāda dzērāja, ka pat no glāzes vīna man nepieciešams atturēties."
Rēta uz mūžu
Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr
Labu gribēdama, Elīna pirmajā randiņā vēlējās būt tikai pieklājīga, bet, iespējams, tieši šī kārts bija liktenīga, jo vairs Albertu viņa neredzēja.
"Tā bija vasara, tādēļ pirmo randiņu sarunājām krogā ar terasi. Visu dienu domāju, kā vakarā dzeršu vēsu alu, jo bija paveicies ar saulainu laiku. Atnācu pāris minūtes ātrāk, tādēļ nolēmu uzreiz paņemt dzērienu arī puisim – arī aliņu. Tā nu ar abiem aliņiem apsēdos pie galdiņa un gaidīju viņu. Kad Albertu ieraudzīju, nopriecājos, jo viņš izskatījās vēl labāk nekā bildēs… Vienīgi rokās viņam bija tējas krūze. Pēc sasveicināšanās viņš tikai paskatījās jautājoši uz abiem aliņiem, es drosmīgi izspēru – "Es paņēmu alu arī tev!" Tikai izrādījās, ka alu viņš nedzer, tā ka vispār necik. Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr. Nācās izdzert abus aliņus pašai, kamēr puisis sūca tēju. Stulbākais šajā situācijā – otrā alus glāze jau bija paspējusi sasilt un nedaudz atšālēties."
"Tā bija vasara, tādēļ pirmo randiņu sarunājām krogā ar terasi. Visu dienu domāju, kā vakarā dzeršu vēsu alu, jo bija paveicies ar saulainu laiku. Atnācu pāris minūtes ātrāk, tādēļ nolēmu uzreiz paņemt dzērienu arī puisim – arī aliņu. Tā nu ar abiem aliņiem apsēdos pie galdiņa un gaidīju viņu. Kad Albertu ieraudzīju, nopriecājos, jo viņš izskatījās vēl labāk nekā bildēs… Vienīgi rokās viņam bija tējas krūze. Pēc sasveicināšanās viņš tikai paskatījās jautājoši uz abiem aliņiem, es drosmīgi izspēru – "Es paņēmu alu arī tev!" Tikai izrādījās, ka alu viņš nedzer, tā ka vispār necik. Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr. Nācās izdzert abus aliņus pašai, kamēr puisis sūca tēju. Stulbākais šajā situācijā – otrā alus glāze jau bija paspējusi sasilt un nedaudz atšālēties."
Kad jūras veltes atkal grib sveicināt
Arī Alise var dalīties savā pieredzē, kas iedzinusi viņu kaunā pavisam negaidīti.
"Nevarētu teikt, ka alkoholu lietoju bieži. Dzeru pat ļoti reti, tāpēc, iespējams, pie vainas bija mana nespēja noteikt mēru un sadzīvot ar alkohola radīto reibumu.
Patiesībā jau sākās viss gaužām skaisti. Mūsu draugi noorganizēja aklo randiņu. Nekad mūžā nebiju piedalījusies tik ļoti avantūriskā idejā. Šķita – ko nu zaudēt. Satikāmies restorāniņā, cienājāmies ar jūras veltēm. Un, jāsaka godīgi, nebiju vīlusies kavalierī, kā tas nereti notiek filmās. Bija ļoti jauki, mums saskanēja. Laikam abi bijām tik priecīgi par ātri izveidojušos saikni, ka vairs nespējām sekot līdzi kokteiļu daudzumam. Lai gan nespēju atminēties visas detaļas, šķiet, ka man reiba daudz vairāk nekā viņam. Jau pāris stundas bijām norunājuši, nosmējušies un vienkārši labi pavadījuši laiku, līdz sapratu, ka nu vairs nespēju aptvert notiekošo. Lai mans kavalieris nepamanītu manu reibumu, aši atvainojos un devos uz labierīcībām. Aizgāju pie spoguļa. Un te ļoti negaidīti – jūras veltes mani atkal gribēja sveicināt. Iztukšoju vēdera saturu, sakopos un devos atpakaļ pie galdiņa. Jutos labi. Kad devos ārā no dāmu istabas, prātā pēkšņi iešāvās domā – "bāc, cik ilgi es biju prom?". Sakautrējusies un skābu ģīmi apsēdos pie galda. Mans kavalieris itin neko neteica – te nu es nevarēju saprast, vai vienkārši visu saprata, vai domāja, ka esmu tualetē "otrajā misijā" vai vienkārši neko neievēroja? Tā man vēl joprojām ir mistika. Pārējo vakaru atturējos no dzērieniem, bet no jūras veltēm – vēl šodien."
Kad džentlmenim neļauj rīkoties
Elizabete, kura kopš tās reizes divreiz padomā, ko dara, bija gatava dalīties arī savā pieredzē, kuru toreiz gan veiksmīgi izdevās pārvērst jokā.
"Visai smieklīgs atgadījums (tolaik gan aiz kauna gribējās palīst zem zemes) man reiz gadījās kādā mājas ballītē. Toreiz draugi bija sarunājuši, ka ballītē būs arī kāds puisis, ar kuru man vajadzētu iepazīties. Visi sēdējām pie viena liela galda – jokojām, pļāpājām, filozofējām un diskutējām.
Sarunas aizgāja arī līdz tam, ka mūsdienās grūti atrast otro pusīti. Meitenes novēla vainu uz puišiem par nespēju uzņemties atbildību, savukārt puiši izteicās, ka dāmas ir tik pašpietiekamas, ka grūti pietuvoties un izdabāt. Sarunas gaitā mana vīna glāze iztukšojās un brīvais puisis apvaicājās, vai man uzpildīt glāzes saturu. Uz piedāvājumu atbildēju apstiprinoši, kam sekoja visai džentlmenisks žests – puisis paņēma pudeli, piecēlās, pienāca pie manis, un es, nezinu kādu iemeslu vadīta, paņēmu no viņa rokām pudeli un sāku sev liet vīnu glāzē. Puisis manāmi apmulsa, stāvēja kā sālsstabs un tad ar nelielu smīnu sejā atzina: "Nu, lūk, arī tipiska situācija. Sieviete pat sev vīnu neļauj ieliet!" Protams, tajā brīdī mana seja pietvīka vīna krāsā (tas bija sarkanvīns), taču kaut kā draugu klātbūtnē situāciju pārvērtām par joku un par to vien gardi pasmējāmies. Tomēr kopš tās reizes vienmēr divreiz padomāju, pirms kaut ko daru."
*Visu stāstu varoņu vārdi ir mainīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
