Ortopēds izglīto par pareizu bērnu apavu izvēli – nē supinatoriem un šaurām kedām  (2)

Neapšaubāmi, svarīgi savai kājai izvēlēties vispiemērotākos apavus, tāpēc piedāvājam piecus ortopēda Andra Zarovska ieteikumus, kas jāņem vērā, lai neiedzīvotos pirkstu deformācijās, ieaugušos nagos un nepareizi veidotā pēdas velvē.

Joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka tad, kad bērns sāk mācīties staigāt, viņam nepieciešami stingri un cieti apavi ar augstu kapes daļu. "Patiesībā ir tieši pretēji – šādi apavi bērniem, kuriem nav nopietnu veselības traucējumu, nav vēlami un pat relatīvi kavē viņu attīstību," saka tehniskais ortopēds Zarovskis. Viņš norāda, ka tad, kad bērns sāk celties kājās un spert pirmos soļus, vēlams, lai kājās būtu mīksti apavi vai neslīdošas zeķītes. Stingri apavi ar augstu kapes daļu apgrūtinās bērna kustības, piemēram, pieceļoties no grīdas, apsēžoties.

Mazuļiem patīk krāsainie un mīkstie "Crocs" apavi, kurus uzvilkt ir ļoti viegli, un šajā situācijā tie var labi noderēt. Protams, tiem nevajadzētu būt vienīgajiem apaviem. Izejot ārpus mājas, mazajam ir vajadzīgi stingrāki un siltāki apavi, bet bez augstas kapes daļas – lai papēdis nav augstāks par puscentimetru.

Māmiņas mēdz uzskatīt, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam par labu nāk apavi ar supinatoriem – zolītes daļu, kas nodrošina pēdas iekšējās velves atbalstu. Ortopēds vērš uzmanību, ka šajā vecumā supinatori nav vajadzīgi visiem bērniem, jo samazina darbu apakšstilba un pēdas muskuļiem.

"Normāli attīstītam bērnam aptuveni līdz trīs gadiem vēlami apavi ar gludu zolīti un supinatora daļa tajos nav obligāta, muskuļiem ir jāattīstās pašiem, mazajam veicot aktīvas kustības, kas nodarbina pēdas muskulatūru," stāsta Zarovskis. Viņš uzsver, ka pēdā ir daudzas vietas, kuras kairinot, attīstās tās velve. "Bērnam ir vajadzīgas fiziskas aktivitātes, viņš nevar sēdēt pie telefona, spēlēt spēlītes un gaidīt, ka viņam izaugs normāla pēda. Mazam bērnam pats galvenais ir kustības – ar apaviem vai basām kājām."

Ja no pirmā dzīves gada bērna kājas velvi apavos atbalsta supinators, tad, kādā brīdī novelkot kurpītes un staigājot basām kājām, mamma pēkšņi var ieraudzīt, ka bērnam ir plakanā pēda. Tomēr trīs, četru gadu vecums normāli attīstīta bērna dzīvē ir laiks, kad plakanā pēda tieši sāk pamazām izzust un pakāpeniski veidojas gareniskā velve. Tāpēc ortopēds iesaka uzreiz nesteigties ar spriedumu par plakano pēdu, jo šajā posmā daudz kas mainās un aptuveni gada laikā mazajā pēdiņā var izveidoties velves pacēlums 2 – 3 mm. Ja tomēr tā nenotiek, ārsts iesaka vecākiem uz to reaģēt un vērsties pie speciālista.

Dodoties kopā ar bērnu iegādāties apavus, vecāki parasti pārliecinās, vai viņam tie patīk pēc izskata un šķiet ērti, staigājot pa veikalu. Ortopēds brīdina – ar to ir par maz. Daļai apavu, īpaši paredzētajiem sportošanai, uz zolītes mēdz būt atzīmēts, kur jāatrodas papēdim un kur – pēdas priekšējai daļai. To iespējams apskatīt, zolīti izņemot ārā jau veikalā, un vēlams pirkšanas brīdī ņemt vērā.

Tā kā bērni aug ļoti ātri, svarīgi lai viņu apaviem garumā vienmēr būtu brīva vieta – aptuveni viens centimetrs no garākā pirksta, kas ne vienmēr ir īkšķis.

Ar mīkstiem un ērtiem apaviem jeb kā mēdzam teikt - "krokšķiem", kurus ražo vairāki zīmoli, to nodrošināt nav grūti, jo tie padodas valkātāja pēdai. Tomēr, ja vecāki, vērojot no mugurpuses, pamana, ka ar jaunajiem apaviem bērna gaita ir pasliktinājusies, kopā ar atvasi un apaviem ieteicams apmeklēt ārstu.

Parasti kājas izmērs īpaši strauji sāk palielināties vecumā no 8 – 12 gadiem, un tas ir laiks, kad īpaši jāseko līdzi, lai bērna iemīļotie apavi, kurus rotā, piemēram, iecienīti multfilmu varoņi vai LED gaismiņas, nav sākuši spiest. Bērni ir pacietīgi un reizēm ļoti ilgi nesaka, ka apavi kļuvuši par mazu. Tādos gadījumos mēdz būt problēmas ar ieaugušiem nagiem, un tā, pēc Zarovska vērojumiem, ir visbiežāk sastopamā problēma. Ļoti bieži tam pie vienas esot arī nepietiekamais apavu platums.

"Normāla gaita bērnam sāk veidoties 8 līdz 9 gadu vecumā. Pēdas atspēriena brīdī galvenais ķermeņa smagums tiek novirzīts uz pirkstiem, visvairāk uz īkšķa apvidu. Ja bērnam ir tendence uz plakano pēdu un viņš, piemēram, valkā kedas, kas ir šauri un mīksti apavi, tad šis īkšķis tiks iespiests apavu priekšējā daļā un īkšķa nagam ir liels risks ieaugt," stāsta ortopēds. Protams, nagu ieaugšanu var ietekmēt arī citi faktori – iedzimtība, nodarbošanās ar kādu sporta veidu u.c.

Bieži pusaudži un arī pieaugušie izvēlas apavus, kuri viņiem ir par īsu vai par šauru. Īpaši jaunas meitenes, vēloties būt skaistas, izvēlas apavus ar šauriem purngaliem. Tomēr jāatceras, ka trauka saturs pieņems trauka formu, un deformācija notiek tieši gaitas laikā, norāda Zarovskis. "Ja nēsājam pārāk šaurus apavus, iegūstam šauru kāju un arī greizo īkšķi. Šādos apavos īkšķis tiek spiests virsū otrajam pirkstam un veidojas pirkstu deformācijas." Protams, savs laiks arī ballītēm un pucēšanās priekam, bet noteikti jāraugās, lai ir apavi, kuros kāja var regulāri atpūsties un justies brīvi.

Ārsts stāsta, ka ir cilvēki, kuri visu mūžu var staigāt jebkādos apavos, un viņiem nerodas nekādas deformācijas vai pataloģijas, tomēr ir tādi, kuriem apavi jāizvēlas ļoti rūpīgi savu pēdu saišu īpatnību dēļ. Un, izvēloties pareizus apavus, iespējams ne tikai mazināt, bet arī novērst ļoti lielus defektus.