Kā savā grāmatā "5 mīlestības valodas bērniem" norāda tās autors Gerijs Čepmens, vārds "disciplīna" cēlies no grieķu valodas vārda, kas nozīmē "iemācīt, ietrenēt". Disciplinēšana ir ilgs un modrs pienākums bērna audzināšanā no jaundzimušā līdz pieaugušajam. Mērķis ir sasniegt tādu bērna brieduma līmeni, lai kādudien viņš kā atbildīgs pieaugušais spētu funkcionēt sabiedrībā. Tas ir pozitīvs mērķis, norāda Čepmens.
Lai bērnam iemācītu prātā un raksturā kļūt par konstruktīvu ģimenes un sabiedrības locekli, kas kontrolē sevi, tev jāizmanto visi saskarsmes veidi. Tu izmantosi dažādus modeļus, mutvārdu norādījumus, rakstiskus lūgumus, labas uzvedības sludināšanu, sliktas uzvedības labošanu, sniedzot mācību pieredzi, un daudzas citas metodes. Arī sods ir viens no līdzekļiem, kam ir sava vieta šajā buķetē, taču daudzās mājās sodīšanai atvēlēta pārmērīga nozīme. Patiesībā daudzi vecāki uzskata, ka disciplīna un sods ir sinonīmi. Sods ir disciplinēšanas veids, tiesa, visnegatīvākais.