Pirksta kratīšana vecāku virzienā jeb Trīs bīstamākās telpas mājās  (1)

Dzīvojamā istabā un guļamistabā bērns pavada lielāko diennakts daļu, spēlējoties un izzinot pasauli. Vecāku uzdevums ir pārliecināties, ka bērnam tur uzturēties ir droši. Drošības uzlabošanai šajās telpās noteikti jāpievērš uzmanība:

Elektrības rozetēm – noteikti jāapzina visas elektrības rozetes, arī tās, kas neatrodas tuvu grīdai, jo bērns var tām piekļūt, mēģināt rozetē kaut ko ielikt un gūt elektrotraumas (elektriskās strāvas radītus audu un orgānu bojājumus). Tādēļ ir svarīgi rozetēm uzlikt speciālos aizsargus;

Mēbeļu, televizora un citu smagu lietu nostiprināšanai – vienmēr jāpārliecinās, ka dažādi smagi priekšmeti (piemēram, skapji, plaukti, televizors, sienas spogulis u.c.) ir nostiprināti un bērns nevar tos aizķert un uzgāzt sev virsū. Tāpat, ja mēbelēm ir asi stūri, tie noteikti jāaprīko ar stūru aizsargiem vai, iegādājoties jaunas mēbeles, jāpievērš uzmanība, lai to stūri būtu noapaļoti;

Durvju un logu drošībai, balkona un lodžijas nepieejamībai – lai bērns spēlējoties neievērtu pirkstus, durvīm jāuzliek īpaši aizsargi, kas neļauj tām aizcirsties. Savukārt pie logiem nedrīkstētu atrasties mēbeles, uz kurām bērns var uzkāpt un nokļūt līdz logam. Bērna klātbūtnē logus drīkst atstāt vaļā tikai vēdināšanas režīmā, turklāt logi noteikti jāaprīko ar ierobežotājiem to atvēršanai. Tāpat bērnus nedrīkst radināt spēlēties uz palodzes. Ja dzīvojamajā istabā vai guļamistabā ir lodžija vai balkons, ir būtiski nodrošināt, ka bērnam vienam pašam nav iespējams uz tā izkļūt. Šajā situācijā noderēs jau pieminētie logu drošinātāji, arī durvju sargi, lai bērns nevarētu tos atvērt;

Bērnam bīstamu priekšmetu un vielu novietošanai nepieejamās vietās – guļamistabā un dzīvojamajā istabā nereti atrodamas daudzas bērnam bīstamas lietas un priekšmeti, piemēram, baterijas, kosmētika, rotaslietas, asi interjera priekšmeti u.c. Tie jānovieto vietās, kur bērns tiem nevar piekļūt, piemēram, augstos plauktos, slēgtās atvilktnēs. Svarīgi atcerēties, ka bērnam bīstamas var būt arī rotaļlietas – vienmēr jāpievērš uzmanība, vai tās ir bērna vecumam atbilstošas (jāparūpējas arī par to, lai mazākais bērns nevar piekļūt vecākā bērna rotaļlietām), kā arī nemētātos pa zemi, lai bērns tām neuzkāptu, nesavainotos. Ja rotaļlietām ir baterijas, jāpārliecinās, vai bateriju nodalījumi ir stingri noslēgti un tām nevar viegli piekļūt;

Vēl viena telpa, kurā tiek pavadīts daudz laika un nereti atrodamas bērna drošībai bīstamas lietas, ir virtuve. Šajā telpā noteikti jāpievērš uzmanība šādu bīstamību novēršanai:

Karsto dzērienu un ēdienu novietošanai bērniem neaizsniedzamās vietās – nedrīkst pieļaut, ka bērns spēlējas tuvu vietai, kur nolikts karsts ēdiens, dzēriens, – viņš tos var netīšām apgāzt un applaucēties. Tāpat karstus ēdienus un dzērienus noteikti nevajadzētu novietot uz galda, kas pārklāts ar galdautu – bērns to var paraut, bet karstie ēdieni un dzērieni uzlīt bērnam virsū. Galdautu nevajadzētu izmantot vispār;

Karsto pannu un katlu aizvākšanai – vēl viena bīstamība virtuvē ir uz gāzes vai elektriskās plīts novietotās pannas un katli, kurus bērns var paraut, uzgāzt sev virsū un gūt apdegumus vai sasitumus. Lai novērstu šādu iespējamību, trauku rokturi jāpagriež pret sienu, bet paši trauki jānovieto tuvāk sienai un tālāk no plīts malas;

Sadzīves ķīmijas nolikšanai bērnam nepieejamās vietās – ja virtuvē ir dažādi sadzīves ķīmijas līdzekļi, kas nolikti bērnam viegli aizsniedzamās vietās – bērns tos var pagaršot un saindēties. Tie noteikti jānovieto gana augstos vai slēdzamos plauktos, kur bērns nevar tiem piekļūt. Nekādā gadījumā nedrīkst pārliet ķīmiskos līdzekļus dzēriena pudelē – bērns var noturēt to, piemēram, par savu iemīļoto limonādi un padzerties;

Elektriskās un gāzes plīts drošība – noteikti jāpārliecinās, ka bērns nevar viegli ieslēgt elektrisko vai gāzes plīti, jo bērns var apdedzināties. Tāpat vienmēr jāatceras, ka mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt vienus gāzes vai elektriskās plīts tuvumā;

Asu priekšmetu – nažu, dakšu, šķēru – nepieejamībai – mazam bērnam, izzinot pasauli sev apkārt, patīk visu aiztikt, pataustīt, taču diemžēl asu priekšmetu, piemēram, nažu vai dakšu, aiztikšana var rezultēties savainojumos. Tie noteikti jānovieto bērniem nepieejamā vietā – piemēram, augstos plauktos vai atvilktnēs, kas aprīkotas ar fiksatoriem, un bērns nevar tās atvērt.

Vannas istaba parasti ir neliela telpa, taču arī tajā ir daudz lietu, kas var nopietni apdraudēt mazu bērnu. Lai samazinātu iespējamo traumu risku, būtiski parūpēties, lai vannas istabā tiktu pievērsta uzmanība:

Dažādu tīrīšanas līdzekļu, īpaši veļas mazgāšanas līdzekļu, kapsulu, cauruļu tīrīšanas līdzekļu u.c., drošai uzglabāšanai – tie nereti tiek atstāti zem vannas, uz grīdas vai kādā citā bērnam viegli aizsniedzamā vietā. Lai novērstu iespējamo apdraudējumu bērna veselībai (piemēram, bērns var tos pagaršot un saindēties), tīrīšanas līdzekļi noteikti jānovieto bērnam nepieejamā vietā – piemēram, augstā vai slēdzamā plauktā;

Medikamentu novietošanai bērnam neaizsniedzamā vietā – vēl viena bērna dzīvībai bīstama lieta, ko itin bieži var redzēt atstātu vannas istabā, ir medikamenti. Pat viena neliela, uz izlietnes malas atstāta tablete, kam bērns var piekļūt un to apēst, var radīt dzīvībai bīstamas sekas. Tāpēc medikamenti vienmēr jāglabā atvilktnēs vai plauktos, kur bērns tiem nevar piekļūt;

Elektroierīču aizvākšanai – fēns, matu taisnotājs un skūšanās aparāts, kā arī citas vannas istabā bieži izmantotas elektroierīces nekad nedrīkst atstāt iespraustas kontaktligzdā, jo bērns var tās netīšām ieslēgt un gūt elektrotraumu;

Asu šķēru, pincešu un skuvekļu novietošanai neaizsniedzamās vietās – arī šie priekšmeti var raisīt bērnā ziņkārību un viņš var ar tiem paspēlēties, tā rezultātā gūstot savainojumus, piemēram, sagriežoties ar skuvekli vai saduroties ar pinceti. Visus šos asos priekšmetus vajadzētu novietot bērnam neaizsniedzamās vietās;

Bērna pieskatīšanai vannā – jāatceras, ka nekādā gadījumā bērnu nedrīkst vienu pašu atstāt vannā – pat ne uz mirkli, arī, ja tajā nav ūdens, jo bērns var atvērt ūdens krānu un, vannai piepildoties ar ūdeni, noslīkt. Turklāt pirms vannošanās vienmēr jāpārbauda ūdens temperatūra, lai tas nebūtu ne par karstu, ne aukstu.

Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās sabiedrības informēšanas kampaņā "Bērnam droši". Kampaņas mērķis ir informēt par biežākajiem traumu veidiem bērniem vecumā no viena līdz pieciem gadiem un to gūšanas vietām mājās, kā arī sniegt vecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem praktiskus padomus, kā vidi mājās padarīt bērnam iespējami drošāku.