Katrs bērna vecums ir interesants dažādās nozīmēs – gan pozitīvās, gan arī negatīvās, kad "buciņš parāda arvien lielākus radziņus". Gan jau nav tādas ģimenes, kurā bērns nekad mūžā nebūtu niķojies, bet ja tas notiek salīdzinoši regulāri, jāsāk domāt, kā pareizāk reaģēt uz šādām uzvedības izpausmēm. Saņēmām "Cālis" lasītājas lūgumu pēc padoma, jo mamma sajutusies bezspēcīga, īsti nezinot, kā rīkoties, ja dēlēns niķojas, mēdās un "izpaužas kā nu var".
"Mūsu situācija – dēlam trīs ar pus gadi, un problēmas rada iešana mājās no bērnudārza. Mājas no bērnudārzā atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā. Piemēram, vakar sataisīja tādu "teātri" –gribot tēti, lai ir pakaļ (tētis nevar, jo darbs beidzas vēlāk), tad gribot lielos brāļus (brāļi ir krietni, krietni vecāki un mācās citur), tad gribot veikalā, krīt gar zemi, raud, puņķojas, mēdās, izpaužas kā nu var.
Biju pilnīgi bezspēcīga. Īsti nezinu, kā rīkoties šādā situācijā. Iet prom, atstāt vienu, lai niķojas? Esmu mēģinājusi runāt, stāstīt, bet vakar tas bija bezjēdzīgi. Ir brīži, kad šādi niķi ir "piezemētāki", kad ļauju izpausties un varam doties tālāk, mierīgi runājoties. Varu pieminēt, ka bērnudārzs īsti šogad viņam neiet pie sirds, iespējams, ka pie vainas audzinātājas maiņa, jo iepriekšējā audzinātāja auklē nesen dzimušo bērniņu. Iepriekšējo gadu nebija manāma neapmierinātība no rītiem, kad bija jādodas uz dārziņu," pēc padoma taujā kāda mamma (fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs – red.).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
