Katrs bērna vecums ir interesants dažādās nozīmēs – gan pozitīvās, gan arī negatīvās, kad "buciņš parāda arvien lielākus radziņus". Gan jau nav tādas ģimenes, kurā bērns nekad mūžā nebūtu niķojies, bet ja tas notiek salīdzinoši regulāri, jāsāk domāt, kā pareizāk reaģēt uz šādām uzvedības izpausmēm. Saņēmām "Cālis" lasītājas lūgumu pēc padoma, jo mamma sajutusies bezspēcīga, īsti nezinot, kā rīkoties, ja dēlēns niķojas, mēdās un "izpaužas kā nu var".
"Mūsu situācija – dēlam trīs ar pus gadi, un problēmas rada iešana mājās no bērnudārza. Mājas no bērnudārzā atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā. Piemēram, vakar sataisīja tādu "teātri" –gribot tēti, lai ir pakaļ (tētis nevar, jo darbs beidzas vēlāk), tad gribot lielos brāļus (brāļi ir krietni, krietni vecāki un mācās citur), tad gribot veikalā, krīt gar zemi, raud, puņķojas, mēdās, izpaužas kā nu var.
Biju pilnīgi bezspēcīga. Īsti nezinu, kā rīkoties šādā situācijā. Iet prom, atstāt vienu, lai niķojas? Esmu mēģinājusi runāt, stāstīt, bet vakar tas bija bezjēdzīgi. Ir brīži, kad šādi niķi ir "piezemētāki", kad ļauju izpausties un varam doties tālāk, mierīgi runājoties. Varu pieminēt, ka bērnudārzs īsti šogad viņam neiet pie sirds, iespējams, ka pie vainas audzinātājas maiņa, jo iepriekšējā audzinātāja auklē nesen dzimušo bērniņu. Iepriekšējo gadu nebija manāma neapmierinātība no rītiem, kad bija jādodas uz dārziņu," pēc padoma taujā kāda mamma (fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs – red.).
Atbild "Centrs Dardedze" speciālisti:
"Paldies par jūsu jautājumu! Vispirms ir svarīgi padomāt par bērna nevēlamās uzvedības iemesliem. Tā kā bērnudārzā bērns parasti nejūtas tik brīvi kā mājās, bieži vien bērni dienas laikā "saņemas", cenšas turēties dārziņa rāmjos un emocijas patur sevī. Un, kad vakarā pēc bērna ierodas mamma, visas noglabātās emocijas izpaužas ar pilnu jaudu. Tā kā bērns mammas klātbūtnē jūtas visdrošāk, nereti viņš tādējādi vienkārši "nolaiž tvaiku".
Vēl iespējamie niķu iemesli varētu būt meklējami dienas režīmā – piemēram, bērns jau iepriekšējā vakarā pārāk vēlu aizgājis gulēt, un arī visu nākamo dienu viņš var justies noguris un kašķīgs. Tāpat dažiem bērniem nepieciešams ieplānot vairāk laika, lai sataisītos doties uz dārziņu vai uz mājām. Nesteidzinot bērnu, viņš uzvedas daudz mierīgāk, turpretī steigā bērns var satraukties un saprasties kļūst grūtāk.
Ir vērts papētīt arī bērna attiecības ar grupiņas audzinātāju un citiem bērniem. Dažreiz, kad mierīgi aprunājamies ar audzinātāju, izstāstām savas bažas un uzklausām pedagoga viedokli, ir vieglāk pedagogam uzticēties un līdz ar to arī kļūst vieglāk palīdzēt bērnam veidot attiecības ar audzinātāju.
Ko darīt, ja bērns jau "izgājis no rāmjiem", pieprasa dažādas neiespējamas lietas un paniski raud? Tas ir smags brīdis gan pašam bērnam, gan vecākiem, kuriem bieži vien publiskās vietās kļūst neērti un gribas atrisināt situāciju iespējami ātrāk. Vispirms iesakām atspoguļot bērna izjūtas, nosaucot tās vārdos, lai bērns zinātu, ka mēs viņu saprotam. Ja mums izdodas "trāpīt" un nosaukt bērna emociju, viņš var nomierināties ātrāk.
Nomierināt var arī fizisks kontakts un samīļošana. Zinot to, ka bērnam šāda uzvedība pēc dārziņa kļuvusi raksturīga, vecāki var jau iepriekšējā vakarā pa soļiem pārrunāt ar bērnu kopīgo ceļu uz mājām un ieplānot tajā kādu aktivitāti vai rituālu, kas bērnu iepriecinātu – lapu vākšanu pie lielās kļavas, kopīgu dziesmas vai pantiņa sacerēšanu un tamlīdzīgi.
Ja vienas un tās pašas uzvedības problēmas atkārtojas regulāri, vecāki var izmantot arī kādu no pozitīvas disciplinēšanas metodēm. Piemēram, kopā izveidot zvaigžņu kalendāru (Plašāk par zvaigžņu kalendāru kā disciplinēšanas metodi lasi šeit. – red.). Tas var būt gan kopīgais ģimenes sienas kalendārs, gan atsevišķi kopā ar bērnu veidota lapa, kurā tiek atzīmētas nedēļas dienas. Kad bērns uzvedies vēlamajā veidā, vecāks ielīmē kalendārā zvaigznīti un bērnu paslavē, bet, sakrājot noteiktu skaitu zvaigznīšu (piemēram, trīs vai piecas), bērns tiek pie sarunātās balvas. Jau iepriekš kopā ar bērnu izdomājiet apbalvojumu – kopīgu aktivitāti, spēli, iespēju paskatīties iemīļotu multfilmu utt. Ieteicams izvēlēties apbalvojumu, kas nav materiāls – labāk, ja tas ir saistīts ar kopīgām aktivitātēm bērnam kopā ar vecākiem. Zvaigznītes piešķir tikai par konkrēto labo uzvedību, bet par slikto zvaigznītes ņemtas nost netiek. Tādējādi bērns mācās, ka viņš gūst uzmanību tikai no vēlamās uzvedības.
Atstāt bērnu vienu un tēlot došanos prom gan nevajadzētu, jo tādējādi bērnam ne tikai jātiek galā ar savām emocijām, bet arī ar sajūtu, ka viņu nesaprot, un bailēm no pamešanas. Trīs gadi ir vecums, kad mēs vēl nevaram sagaidīt, lai bērns spētu vienmēr būt savaldīgs – šai vecumposmā mums vēl ir jāpalīdz bērnam tikt galā ar viņa izjūtām, jo pats viņš to vēl nespēj. Lai izdodas!"
Arī tu vari uzdot savu jautājumu par bērnu disciplinēšanu "Centrs Dardedze" speciālistiem, plašāk par šo iespēju uzzini "Cālis" forumā – šeit un šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
