Tālāk attiecības attīstījās visai strauji. Arī runas par precībām neizpalika, tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka pēc gada abi jau saderinājās, kaldinot plānus, kur atzīmēt savu īpašo dienu. Apsverot vairākas idejas, pāris vienojās gredzenus mīt Latvijā – vietā, par kuru Sandis savai mīļotajai bija daudz stāstījis, bet Vikija nekad tā arī nebija redzējusi savām acīm.
Pārim bija svarīgi svētkus radīt ne tikai sev, bet arī pavadīt šo zīmīgo dienu ar saviem tuvākajiem – ģimeni un draugiem –, parūpējoties par to, lai visi būtu laimīgi.
Pāris nolēma kāzas svinēt vairākas dienas, atzīmējot mīlestību tieši Bīriņu pilī kopā ar 62 tuvākajiem un mīļākajiem, kas nozīmēja arī to, ka arī draugi no tālajām zemēm lidoja šurp. Vikijas un Sanda 34 viesi ielidoja Rīgā ceturtdienas vakarā un visi nakšņoja vienā viesnīcā, turklāt arī vienā stāvā, kas piešķīra īpaši patīkamu noskaņojumu, gatavojoties lielajai dienai.
Varētu teikt, ka šīm kāzām ir sarežģīti definēt sākumu un beigas, jo tas bija vairāku dienu notikums. Piemēram, piektdien tika ieturētas pirmskāzu vakariņas, kurās pievienojās arī latviešu radi.
Piektdienā jaunais pāris varēja atļauties būt radoši savās vēlmēs, jo pēc tam kāzu dienā visu vēlējās elegantu un klasisku.