Psiholoģe: nedrīkst bērnu spiest izēst visu šķīvja saturu  (1)

Pieredzē un padomos dalās "Lido" produktu virzības vadītāja Ilga Joma un attīstības psiholoģijas speciāliste Anika Miltuze.

Ēšanas paradumi veidojas bērnībā. Kā norāda attīstības psiholoģijas speciāliste Anika Miltuze, tas, cik veselīgi, cik daudz vai cik dažādi ēdīsim kā pieaugušie, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu ēšanas uzvedības bērnībā. Ir svarīgi, lai bērnam ir iespēja arī pašam sekot līdzi savai ēšanai – piedaloties ēdiena izvēles procesā, bērnam veidojas izjūta, ka viņš var regulēt savus ēšanas ieradumus, nevis tiek spiests apēst to, ko uz viņa šķīvja ir salikuši citi.

Kā novērojusi Joma, restorānos nereti bērnu šķīvji paliek pusapēsti. Tas rosinājis vēlmi padziļināti izzināt bērnu ēšanas paradumus un nopietnāk domāt par risinājumiem tieši mazākajiem apmeklētajiem. "Mēs vēlējāmies mazināt aizspriedumus pret vērtīgiem, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem bieži vien mazāk iecienītiem produktiem. Tāpat radīt pārdomātu maltītes izvēli, kas būtu atbilstoša gan no uzturvērtības, gan porcijas lieluma aspekta. Rūpīgā izpētes darbā, iesaistot bērnu komplekta degustēšanā mazos klientus, kopā ar uztura speciālisti izstrādājām "kido" plati, kas atbilst veselīga uztura principiem, turklāt ļauj bērnam pašam izvēlēties savas maltītes sastāvdaļas," stāsta Joma.

"Izvēles iespējas arī ir viens no radošumu stimulējošiem faktoriem, jo bērns uz sava šķīvja var izveidot tādas krāsu un garšu kombinācijas, kuras ir jaunas, oriģinālas un iepriekš nebijušas. Visbeidzot – vienmēr ir bērni, tā saucamie "neēdāji" – kuri ēd maz un/vai tikai specifiskus pārtikas produktus. Iesaistīšanās ēdiena gatavošanā vai produktu izvietošanā uz šķīvja paaugstina bērnu gatavību pašiem nobaudīt sevis sagatavoto ēdienu," iesaka Miltuze.

"Šāds ēšanas veids pozitīvi veicina bērna iespējas izzināt garšas, tās savstarpēji salīdzināt – saprast, kas garšo un kas ne pārāk. Šie visi faktori ir svarīgi, lai veidotos apzināta ēšana, kas nozīmē, ka indivīds ir klātesošs savā ēšanas procesā. Tas būtiski ietekmēs arī turpmākos ēšanas paradumus nākotnē, kad bērns jau būs izaudzis. Ne velti speciālisti uzsver, ka nevajadzētu ēst, lasot grāmatu, sērfojot internetā vai skatoties televīziju. Šādā situācijā cilvēks, īpaši bērni, uzmanību fokusē uz jebko citu, tikai ne uz ēšanas procesu, un nemaz nepamana to, ko un cik daudz viņš apēd," norāda Miltuze.

Bērniem ir ne tikai svarīgi, kā ēdiens garšo, bet arī, kā izskatās. Tieši tāpēc bērniem piemēroti būs krāsaini, vizuāli pievilcīgi pārtikas produkti. Kā stāsta Miltuze, arī uz šķīvja no pārtikas produktiem izveidoti attēli vai cita, radoša pieeja paaugstina iespējamību, ka konkrētais produkts tiks apēsts.

Miltuze gan atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst bērnu spiest apēst visu šķīvja saturu. Bērnam ir svarīgi iepazīt savas izjūtas, saprast, kurā brīdī veidojas sāta sajūta, vienlaicīgi izjūtot pozitīvas emocijas saistībā ar ēšanu. Pretējā gadījumā var paaugstināties dažādu ēšanas traucējumu risks nākotnē.