saldējums, iepirkties, puika, bērns
Foto: Shutterstock
Neraugoties uz to, ka katrā ģimenē materiālā labklājība nozīmē kaut ko savu, naudas trūkums svarīgu (un bieži nepieciešamu) lietu iegādei bērnībā, gandrīz vienmēr atstāj sekas uz psihi, un tās jūtamas jau pieaugušā vecumā.

Mamma ar skumjām atminas savu bērnību ar vienīgajiem ziemas zābaciņiem, bet savam mazulim viņa var iegādāties vairākus nevajadzīgus pārus. Ja tētis savā bērnībā tā arī dāvanā nedabūja tik ļoti kārotās slidas, tad droši vien tās būs viņa dēlam. Tā pieaugušie cenšas nomaskēt kompleksus, kas saistīti ar nabadzību pašu bērnībā. Lai gan dažreiz mēdz būt arī citi scenāriji, daudz slimīgāki.

Dzīve režīmā "no algas līdz algai" piespiež bērnam atteikt arī patiešām vajadzīgus pirkumus, tādēļ "Letidor" konsultējies ar speciālistiem, lai tiktu skaidrībā, kā tad bērnam izskaidrot materiālās grūtības ģimenē, kā to izdarīt pareizi, lai bērniem nerastos kompleksi, un vai vispār bērnam drīkst teikt, ka "mūsu ģimene ir nabadzīga". Šos jautājumus no dažādām pusēm aplūko psiholoģes Polīna Smirnova un Olga Caplina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!