60 procenti Latvijas vecāku atzīst, ka viņu bērniem ir praktiski tikai veikalā iegādātas rotaļlietas, un vairumā ģimeņu rotaļlietu kastēs esošo mantu vērtība ir aptuveni 100-300 eiro robežās, tomēr 16 procenti vecāku atzinušies, ka viņu bērnu rotaļlietu vērtība ir robežās no 500 – 1000 eiro un vairāk. Interesanti, ka dārgākās rotaļlietas pieder zēniem.
Šādi secinājumi izdarīti pēc "Māmiņu klubs" veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot, kādas rotaļlietas visbiežāk vecāki iegādājas saviem bērniem un cik bieži vecāki izvēlas gatavot bērniem attīstošas rotaļlietas paši, nevis iegādāties rotaļlietas veikalā.
Aptaujas rezultātā izdevās noskaidrot 1008 bērnu mantu kastēs esošo rotaļlietu vērtību. Visvairāk aptaujā piedalījās vecāki, kuru bērni ir vecumā no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.
38 procentos gadījumu vienam bērnam piederošu mantu kastes vērtība ir 100 – 300 eiro robežās. 25 procenti vecāku atzīmējuši, ka viņu bērnu mantu kastes saturs ir līdz 100 eiro vērts. 21 procentam bērnu pieder rotaļlietas 300 – 500 eiro vērtībā, bet 16 procenti vecāki atzīst, ka bērnu rotaļlietu vērtība ir robežās no 500 – 1000 eiro un vairāk.
Visvērtīgākās mantu kastes atrodamas bērniem, kas dzīvo Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā un tās iegādātas 3-5 gadus veciem bērniem un šie bērni lielākoties ir vienīgie bērni ģimenē. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka dārgākās rotaļlietu kastes pieder zēniem.
Kas atrodams Latvijas bērnu mantu kastēs; zēnu un meiteņu mantu Top5
Vecāki atzīmēja tās rotaļlietas, kuras visbiežāk iegādājas saviem bērniem:
1. vieta – attīstošās rotaļlietas – 35 procenti;
2. vieta - kolekcionējami priekšmeti – 20 procenti;
3. vieta – dažādi konstruktori (rotaļlietas, kur tiek celtas, būvētas vai veidotas dažādas konstrukcijas) – 17 procenti;
4. vieta – transportlīdzekļi (rotaļlietas, kas ir transportlīdzekļu modeļi mazākā mērogā salīdzinot ar realitāti) – septiņi procenti;
5. vieta – ciparu (digitālās) rotaļlietas – seši procenti;
6. vieta - lelles un figūriņas (rotaļlietas, kas pēc izskata ir līdzīgas cilvēkam) – pieci procenti;
7. vieta – mīklas jeb puzles (rotaļlietas, kur jāliek kopā dažādi gabaliņi, lai iegūtu vienu noteiktu) – četri procenti;
8. vieta - fizisko aktivitāšu rotaļlietas (bumbas, sporta inventārs) – trīs procenti;
9. vieta - muzikālās rotaļlietas – divi procenti.
Zēnu rotaļlietu TOP 5
- Konstruktori;
- Kolekcionējamie priekšmeti;
- Attīstošās rotaļlietas;
- Transportlīdzekļi;
- Mīkstās rotaļlietas.
Meiteņu rotaļlietu TOP 5
- Attīstošās;
- Kolekcionējami priekšmeti;
- Konstruktori;
- Ciparu/digitālās rotaļlietas;
- Mīkstās rotaļlietas.
Fizoterapeite Klaudija Hēla norāda uz to, ka bērnam ir nepieciešamas rotaļlietas, bet svarīgi zināt, kādas. Rotaļlietas galvenā būtība – tām jāveicina bērna iztēli un rotaļāšanās, nevis jābūt tādām, kuras jau pašas pasaka priekšā, kas ar tām jādara.
Lai ievadītu bērna rotaļāšanās prasmes un attīstītu atbilstoši vecumam – bērna pirmās rotaļlietas nav jāmeklē veikalā. Tās ir atrodamas teju katrā mājas virtuvē. Tās ir mājās esošās ikdienišķās un praktiskās lietas, kuras var piedāvāt bērnam kā rotaļlietas.
Nereti vecāki pat nenojauš, cik bagātīga ir bērnu iztēle, kad viņi tam ļauj domāt un darīt pašiem, nevis visu pasaka priekšā: bļodiņas, trauciņi, koka karotes, grozi, tukšas pudelītes, kastītes, lielas kartona kastes, kurās var ielīst, ceļojuma koferis, dažādu tekstūru auduma gabaliņi. Jo vairāk bērns spēj izdomāt kādam priekšmetam pielietojumu, jo pilnvērtīgāka šī rotaļlieta būs attīstībai.
- Par ietiecamajām rotaļlietām pašiem mazākajiem plašu rakstu atradīsi šeit, kur par to stāsta portāla "Cālis" un "Vivendi" kopīgi rīkotās Vecāku skolas lektore, fizioterapeite Zane Paiča.
Dāvanā rotaļlietas, kādas parasti bērniem dāvina citi
1. vieta – vecāku ieteiktas rotaļlietas – 45 procenti;
2. vieta – grāmatas – 30 procenti;
3. vieta – dāvanu kartes rotaļlietu iegādei – 16 procenti;
4. vieta – dāvanu kartes nodarbībām, atpūtas un rotaļlaukumu apmeklējumam – deviņi procenti.
Rotaļāšanās ir process, kas nodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību jau no pirmajām dzīves dienām un veido pamatus bērna sagatavotībai skolai. Tāpēc ir svarīgi piedāvāt bērnam atbilstošas rotaļlietas, kas attīsta tā prasmes un veicina loģisko domāšanu.
- Šeit atradīsi rakstu par to, ko dāvināt un ko nedāvināt, ejot raudzībās. Vai mammītes jau izlepušas? Tāds jautājums nevilšus radies raksta tapšanas laikā.
Pašu gatavotas rotaļlietas
39 procenti vecāku aptaujā atzīst, ka kopā ar bērnu negatavo rotaļlietas, bet to gribētu, 41 procents vecāku to dažreiz dara, tad, ja tam atrod brīvu laiku. Tikai seši procenti vecāku atzīst, ka gatavo rotaļlietas mājās un dara to kopā ar bērnu. 14 procenti vecāku ir atklāti un atzīst, ka viņi nemāk, viņiem nepatīk un nepadodas rotaļlietu gatavošana.
Tāpat aptaujā vecāki, kuri ir atzīmējuši, ka gatavo rotaļlietas kopā ar bērnu, dalās ar informāciju par to, kur smelties iedvesmu pašu gatavotām rotaļlietām. Lielākoties – ideju krātuvē – "Pinterest", sociālajā vietnē "Facebook", domubiedru grupās, tāpat arī, izmantojot meklēšanas rīku "Google", kur ievadot dažādus atslēgvārdus, tiek pie vēlamajiem pamācību materiāliem video, foto un aprakstu formātā.
Kādu motīvu vadīti vecāki pērk jaunas mantas
Aptaujas rezultāti norāda, ka 50 procenti aptaujāto vecāku bērniem iegādājas rotaļlietas pēc pieprasījuma, kurā ietilpst bērnu vēlmes, citu ieteikumi un aktualitāte starp vienaudžiem. 32 procenti atzīst, ka ir izveidojuši īpašus noteikumus jeb kārtību, kādā tiek iegādātas rotaļlietas ģimenē, tomēr, ne vienmēr to izdodas ievērot.
Lielākoties rotaļlietas vecāki saviem bērniem iegādājas ne biežāk kā reizi mēnesī. Uz to norādījuši 44 procenti vecāku. Retāk nekā reizi mēnesī, rotaļlietas tiek iegādātas 32 procentos gadījumu. Reizi nedēļā rotaļlietas bērniem iegādājas 10 procenti no aptaujātajiem vecākiem. Atlikušie 14 procenti sadalās starp vecākiem, kuri rotaļlietas iegādājas tikai svētkos vai retāk nekā reizi trīs mēnešos, tādiem, kuri uzskata, ka viņu mājās jau ir gana daudz rotaļlietu, kā arī tiem, kas bērnam pērk rotaļlietas pēc nepieciešamības vai, ja tiek ieraudzīts, kas īpašs un interesants.
Mūsdienās vecāki apzinās, ka bērnam piedāvātās rotaļlietas tieši ietekmē mazuļa attīstību, tāpēc arī šobrīd aptaujā kā galvenais kritērijs rotaļlietu izvēlē tiek atzīmēta to atbilstība bērna vecumam. Tam seko praktiskums un pielietojums. Kā nākamais svarīgākais kritērijs tika atzīmēta kvalitāte. Cenatiek minēta tikai kā ceturtais svarīgākais faktors. Ražotājs vai citu ieteikumi noslēdz izvēles kritēriju Top 5.
Teju puse jeb 46 procenti vecāku atzīst, ka rotaļlietu daudzums mājās ir pietiekams, 36 procenti apzinās, ka bērniem mājās rotaļlietu ir pārāk daudz, 13 procenti gribētu, lai rotaļlietu ir vairāk. Pārējo vecāku atbildes dalās starp "rotaļlietu ir gana daudz, lai bērnam būtu interesanti" un atbildēm, kurās norādīts, ka ne rotaļlietu daudzums, bet kopā pavadītais laiks ir nozīmīgāks par mājās esošajām rotaļlietām.
Idejas kopīgam aktivitātēm, dažādu speciālistu ieteikumu un vecākiem noderīgu informāciju varēs saņemt pirmajā vecāku apvienības un medija "Māmiņu Klubs" organizētajā Māmiņu kongresā - bezmaksas pasākumā topošajiem un jaunajiem vecākiem. Tas notiks 25. novembrī pulksten 12, viesnīcā "SemaraH Hotel Lielupe SPA&Conferences".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
