"Laba audzināšana nozīmē rīkoties pareizi, kad bērns rīkojas nepareizi," tā savulaik sacījusi bērnu psiholoģe Džona Rozemunda. Un par to arī šoreiz parunāsim – pareizo reakciju uz padsmitnieku nepareizajām izvēlēm. Vecāku spēkos nav bērnus atturēt no kļūdīšanās, un, lai kā censtos, viņus mīlot un audzinot, nekas negarantē bērnu veiksmes stāstu.
Pusaudži ir brīvi cilvēki, tātad – brīvi izdarīt izvēles. Gan labas, gan sliktas. Kad tīņa izvēle izrādījusies slikta, cieš vecāki. Tāda ir audzināšanas iedaba, uzsver Gerijs Čepmens savā grāmatā "5 mīlestības valodas pusaudžiem".
Kļūdas mēdz būt dažāda rakstura, bet šajā reizē dziļāk papētīsim, kā labot tā dēvētās tikumiskās kļūdas. Kas jāsaprot ar šo apzīmējumu? Čepmens tikumu kļūdas skaidro šādi: "Pusaudzis pārkāpj ģimenes gadu gadiem piekopto tikumu kodeksu. Savas tikumiskās vērtības vecāki bērnam māca jau kopš visagrākās bērnības un lielākoties cer, ka pusaudža gados tīņi šīs tikumiskās vērtības pārņems kā savējās. Bet tā notiek ne jau vienmēr."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
