Katram noteikti būs savs skaidrojums vārdam dēmoni. Bet viens ir skaidrs – katram no mums tie ir, stāsta Ašmane. Tās ir kā nepilnības, ne pārāk jaukas sajūtas un emocijas, kuras dažkārt liek par sevi manīt, piemēram, greizsirdība, skaudība, naids, nevēlēšanās saprast un atzīt vai pieņemt utt. Tā tiek dēvēta arī par cilvēka ēnas pusi.
"Tas ir normāli, ka katram ir savi dēmoniņi, jo neviens uz šīs zemes nav perfekts un ideāls. Un nevajag arī būt... Bet visi uz to tiecas! Un kaut kādā mērā tas ir labi." Ašmane skaidro – problēmas rodas tajā brīdī, kad vēlme kļūt ideālam spēlē pārāk būtisku lomu dzīvē, iedzenot cilvēku stresā. Kļūt ideālam nav iespējams. "Mums šūpulī ir ieliktas kā labās, tā sliktās lietas. Piemēram, labās – prieks, mīlestība, vēlme būt kopā. Bet ieliktas ir arī negatīvās, piemēram, agresija. Abas ir nepieciešamas. Bez prieka mēs nevarētu baudīt, bet bez agresijas – aizsargāt sevi. Tikai agresijai būtu jābūt rāmjos."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
