<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@bekahrussom">Bekah Russom</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Tu bērnam parādīji mēli – viņš atbildēja ar to pašu, tu atvēri skapīša durvis un pamanīji, ka mazulis atver blakus durtiņas, tu ar karoti maisi putru, bet bērns smilšu kastē ar kociņu to pašu dara smiltīs, precīzi kopējot tavas kustības. Bērns atkārto visus mūsu žestus, visas grimases un darbības. Kāpēc tā notiek?

Viss mācīšanās process bērnam norit, izmantojot imitāciju. Tā viņš mācās smaidīt, staigāt, runāt. Bet ap divu gadu vecumu situācija mainās: imitēšana kļūst apzināta, "Parents" skaidro pedagoģe Natālija Čudina.

Galējas ieinteresētības gadījumā bērns nostāsies tev blakus un atkārtos tavus žestus, kad tu tīrīsi zobus vai liksi traukus mazgājamā mašīnā. Viņam tā ir spēle, no kuras pilnīgi mierīgi var gūt arī labumu, teiksim, mācot bērnam apgūt personīgās higiēnas noteikumus. Pat ja tev nepatīk redzēt bērnā burtiski savu spoguļattēlu, nepārtrauc viņu. Mācīšanās jeb prasmju apgūšana notiek tur, kur ir intelektuālās imitācijas iespēja. Visbiežāk darbības, kuras imitē bērns, ir viņam jaunas un sarežģītas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!