Pieci iemesli, kāpēc bērna niķošanās vērtējama arī pozitīvi

"Parents" skaidro, ka ne vienmēr bērnu niķošanās ir uzskatāma par negatīvu iezīmi, jo tai ir arī pozitīvās puses. Vecāki reizēm jūtas bezpalīdzīgi, ja bērns guļ uz zemes, spārdās ar kājām un izpauž savu nepatiku paaugstinātā tonī, taču šādi emociju uzplūdi patiesībā ir vitāli nepieciešami, lai bērns pilnvērtīgi attīstītos.

Arī pieaugušajiem kādreiz pienāk brīdis, kad visas problēmu un raižu sakrājies tik daudz, ka vienkārši gribas kārtīgi izraudāties. Piekritīsiet, ka pēc raudāšanas mēdz palikt vieglāk, un ar bērniem ir līdzīgi – caur asarām viņi atbrīvojas no stresa.

Raudāšanas procesu, kad bērni jūtas sāpināti un nesaprasti, viņi pārdzīvo mazu brīdi, kad nekas, viņuprāt, pasaulē nav taisnīgs. Bērns tādējādi izliek savas emocijas uz āru un nepatur sevī, vēlāk kļūstot daudz mierīgāks. Mēs taču zinām, ka pēc lietus vienmēr spīdēs saule!

Un par šo vari uzsist sev uz pleca, jo atteikt bērnam reizēm ir tik grūti. Šādā veidā tu parādi, ka lietām ir robežas, kuras pārkāpt nav atļauts, kā arī ne visas viņa izdarības ir pieņemamas. Reizēm vecāki tieši šī iemesla dēļ piekāpjas bērniem, izvairoties no pamatīgas niķošanās lēkmes.

Tas, ka kādreiz pasaki bērnam "nē", nenozīmē ka esi slikta mamma vai tētis. Tas parāda, ka nebaidies saskarties ar bērna niķiem un dažreiz pat dusmām.

Vai arī tavā ģimenē ir bijusi situācija, kad bērns tik ļoti aizrāvies ar kādas lietas darīšanu, ka neizdošanās gadījumā viņa rīcības pārvēršas augsta līmeņa teātra izrādē? Tāpēc bērni ir tik apburoši, ka viņi savā aizrautībā un vēlmē visu izdarīt pēc iespējas labāk, reizēm zaudē savaldību.

Taču neviena čīkstēšana nav mūžīga, un pavisam drīz tavs mazais ķipars būs sapratis, ka raudāšana nepalīdzēs salikties klucīšu tornim vai lellei pašai saģērbties. Šie uzplūdi bērnam arī daudz ko iemāca – pēc tam viņš ir spējīgs sakopot labāk savus spēkus un ar vēsu prātu iesākto pabeigt.

Bērni savas emocijas izrāda dažādos veidos, un reizēm pieaugušajiem pavisam nepieņemamos, piemēram, agresijā, nespējā dalīties un sadarboties. Šādas rīcības parasti norāda, ka bērnam ir grūtības saprast un definēt savas emocijas.

Dusmu uzplūdi palīdz atbrīvoties no liekajām emocijām, kas sakrājušās, tāpēc tos var uzskatīt kā pozitīvu faktoru bērna ilgtermiņa attīstībā.

Šis tev varētu šķist pat absurdi, taču realitāte ir pavisam citāda. Kad bērnam uznāk niķošanās mirklis (ja tas nenotiek publiskā vietā, kur tas traucē citiem), ļauj viņam izraudāties un izkliegties no sirds, bet esi turpat blakus. Saki labus vārdu, dod palīdzīgu roku, bet nebaries un nepārmet.

Bērns šādas vecāku darbības atceras, un pieaugot jutīsies tuvāks tev nekā jebkad iepriekš – tu būsi uzticības persona un galvenais balsts. Tā vietā, lai bērnam sāktu atbildēt tādā pašā un vēl skaļākā tonī, vienkārši piedāvā savu apskāvienu.