Jautājumi bērnu psihologam: 12 lietas, par kurām jāzina vecākiem  (1)

Uz visaktuālākajiem vecāku jautājumiem portālam "Mama-likes" atbild bērnu psihologi un eksperti bērnu attīstības jautājumos.

Galvenie emociju sprādziena iemesli ir konflikti, kuri gadās katrā ģimenē starp abiem bērna vecākiem (bet emocijas tu izgāz vienalga uz bērnu), kā arī nogurums.

Protams, var pasist pa galdu, noskaitīt līdz simtam, dziļi ieelpot… Bet tas tikai uz brīdi nomāks impulsu, bet pats agresijas iemesls paliks. Tādēļ vienīgā izeja – refleksija jeb sevis iepazīšana un izpratne.

Atrod iemeslu sevī, paanalizē, uz ko tu patiesībā dusmojies.

Ar šo problēmu sastopas vecāki – priekšnieki. Sākumskolā bieži dod testu, kurā ir jautājums: "Kuram tu gribētu līdzināties – tētim vai mammai?". Ja bērnam piemīt līdersima tendence un manipulēšanas spējas, tad viņš atbildēs: "Gribu kā mamma (tētis) dot komandas". Vēl viens variants, ja bērns spēles laikā šo manieri un uzvedību attiecina uz rotaļlietām.

Atceries, ka bērni ir kā sūkļi, viņi uzsūc un kopē tavu uzvedību. Ja nevēlies izaudzināt tirānu, tad arī pats maini savu attieksmi. Lai epizodes no darba paliek ārpus mājas sienām. Bērns pats paņem labāko, kas ir katram no vecākiem. Galvenais pareizi to pasniegt.

Ir jāprot atšķirt fantāziju no melošanas. Bērns var mānīties, ja baidās no soda. Iespējams, tu bieži pāršauj pār strīpu. Pamēģini būt daudz iejūtīgāks, saprotošāks.

Bērnudārzā vai skolā bērni var pārspīlēt realitāti, lai citu bērnu acīs izskatītos labāki. Atrodi iemeslu šādai uzvedībai, parunājoties ar bērnu.

Mēdz būt, ka bērni mānās, kad baidās sarūgtināt vecākus. Iespējams, tu esi uzlicis pārāk augstu latiņu, un tādēļ bērns nesasniedz ideālu.

Nedrīkst atstāt novārtā sava vajadzības par labu bērnam. Bērnam ir jāredz, ka arī tev ir vēlēšanās, intereses, kuras ir tikpat svarīgas, kā viņa. Nekad neekonomē uz sevi, lai bērnam nopirktu visu, ko tik viņš prasa.

Nevajadzētu visu darīt bērna vietā un attaisnoties ar laika trūkumu. Tas dikti kaitē mazulim, jo ap 13 gadu vecumu viņš būs absolūti nepatstāvīgs. Bērns izrāda interesi, tad lai pamēģina, nenokauj viņā iniciatīvu. Lai viņš izdara pats. Iespējams, tevi neapmierinās rezultāts vai paveiktā ātrums, bet tā viņš tikai mācās.

Vecāki savu laiku jau ir nomācījušies. Ļauj tagad bērnam mācīties patstāvīgi. Nevajadzētu baidīties no sliktām atzīmēm un kontrolēt katru ievilkto strīpiņu burtnīcā.

Pamatojoties uz to, arī rodas vairums konfliktu. Bieži vecāki, atnākot no darba, bērnam nepavaicā, kā viņam klājas, bet uzreiz ķeras pārbaudīt mājasdarbus. Katram ir jāatbild par savu darbu.

Bērnam ir jāzina, ka tu nelabosi viņa mājasdarbus un visu nakti nelipināsi kolāžu, kamēr viņš gulēs gultiņā.

Ja tu bērnam atsaki, tad argumentē. Kad bērnam paskaidrosi atteikuma iemeslu, izmanto frāzi: "tāpēc, ka" un "es saprotu, bet…".

Tomēr nevajadzētu atteikt it visā. Padomā, varbūt viņa prasība nav nemaz tik sarežģīta, un tu vari to apmierināt. Esi konsekvents.

Pateicoties greizsirdībai, attīstās sāncensības gars. Tomēr nevajadzētu pieļaut, ka viss aiziet līdz konfliktam, labāk pārslēdz bērnu uz citu nodarbi. Piemēram: ģimenē ienācis vēl viens bērns un vecākais ir greizsirdīgs. Velti laiku tieši vecākajam (kaut tā būtu reize vai divas nedēļā). Atliec visus darbus un nodarbojies ar bērnu tikai divatā.

Ja ģimenē notikušas kādas pārmaiņas, nav vērts ar to pārbāzt arī bērna galvu. Ja tu katru vakaru pirms nakts miera bērnu noskūpstīji, tad arī turpini to darīt. Viņam ir jāsaprot, ka pārmaiņas neietekmē tavu attieksmi pret bērnu.

Lai mazulis pats nāk pie saprašanas "vecākais". Viņš grib palīdzēt jaundzimušā aprūpē, tad ļauj to darīt. Neatgrūd viņu, bet ļauj iesaistīties.

No bērna nevajadzētu slēpt informāciju, bet tikai faktus, nekā lieka. Nevajag vainot kādu no vecākiem. Mazulim tas nav jādzird. Vienkārši paskaidro, ka šķiršanās neietekmēs tavu attieksmi pret viņu.

Pēc šķiršanās būs grūti. Bērns var savas emocijas izrādīt agresīvā uzvedībā. Neaizmirsti par mazuli savu ģimenes problēmu dēļ, velti viņam savu laiku.

Nekad bērna klātbūtnē nepazemo otru no vecākiem. Atstāj strīdus tikai starp pieaugušajiem. Nekādā gadījumā bērnu neizmanto kā manipulāciju priekšmetu. Vecākiem ir jāspēj minimizēt šķiršanās sekas.

Ja pēc šķiršanās bērna tēvs vēlas pavadīt laiku ar atvasi, neatsaki. Atceries, ka bērnam ir jābūt arī vīrišķā piemēram. Ja tēva nav vai viņš ir ne tas labākais variants, tad ir onkulis, treneris, bet vīrietim jābūt viņa dzīvē. Jo, redz, kā gan citādāk viņš spēs apzināties sociālās lomas.

Tas vienmēr ir sarežģīti, jo bērns taču cīnīsies par tavu uzmanību. Esi gatavs iespējamām konfliktsituācijām.

Iepazīstini pakāpeniski, lai tava otrā pusīte pati pamēģina atrast nepieciešamo pieeju bērnam. Tavai atvasei ir jāsaprot, ka tavas un viņa attiecības nekas neapdraud.

Pavisam cita situācija, kad tēvam parādās jauna dzīvesbiedre, un viņš viņu iepazīstina ar bērniem. Pirmo laiku bērniem būs grūti redzēt tēvu ar citu sievieti. Jo viņiem taču jau ir mamma.

Bērni bieži raud nevis tāpēc, lai tev ieriebtu, bet tāpēc, ka viņi vienkārši ir sakreņķējušies. Lai viņš izdzīvo savu bēdu, izrādi līdzjūtību, parunā ar viņu. Izmanto izteicienus: "es tevi saprotu", "es zinu, kā tu jūties" un citus, kuri parādīs tavu emocionālo tuvību.

Pamēģini piedāvāt alternatīvu variantu, atrast izeju no situācijas. Attiecies pret bērnu kā pret cilvēku, kurš ir kreņķīgs un gaida sapratni, līdzjūtību.