Soli pa solim: kad un kā mazo atradināt no krūtsbarošanas  (2)

Speciāliste teic, ka zīdīšanu iespēju robežās ieteicams saglabāt līdz bērna divu gadu vecumam un ilgāk. Ja zīdīšana tiek pārtraukta agrāk par gada vecumu, to mazuļa uzturā iesaka aizstāt ar mākslīgo piena maisījumu, jo bērna organisms nav pilnībā gatavs pāriet uz pieaugušo pārtiku. Pēc bērna sešu mēnešu vecuma sasniegšanas bieži mammas pamazām sāk viņam piedāvāt kaut ko no pieaugušo ēdiena. Tajā periodā zīdīšana un piebarošana ir paralēli katrā ēdienreizē.

Vairums mammu uzskata, ka bērns kādā noteiktā vecumā no krūts ir jāatradina, baidoties, ja to neizdarīs laikus, no zīšanas viņš nekad neatteiksies. Taču tā nav. Zīdīšanai, kā jebkuram dabīgam procesam, ir savs sākums un nobeigums. Dabiski bērnam aptuveni 2,5 (dažiem ātrāk, dažiem vēlāk) gadu vecumā pakāpeniski izbeidzas zīšanas reflekss, līdz ar to viņš pats atsakās no krūts. Ja pirmajos dzīves mēnešos mazulis ir saņēmis krūti pēc pieprasījuma teju jebkurā laikā un vietā, tai skaitā ārpus mājas, tad, viņam paaugoties, pamazām tas mainās. Tas nozīmē, ka pamazām bērns iemācās iemigt ar citiem cilvēkiem (tēti, auklīti, vecmāmiņu). Bērns iemācās pagaidīt.

Laikā, kad notiek zīdīšanas pārtraukšana, centies nevalkāt apģērbu, kas izceļ vai izrāda krūtis, tādējādi bērnam atgādinot par zīšanu.

Tāpat bērns saprot, ka ir arī citi nomierināšanās veidi, piemēram, vienkārši pasēdēšana klēpī, dziesmas dziedāšana, mīļmantiņas apkampšana. Uz kādu laiku zīdīšana var palikt vienu reizi dienā, mammas pienā būs imunitāte, augšanas hormoni un fermenti, kas palīdzēs pārstrādāt visu, ko bērns ēd no mūsu galda.

Ja mamma vēlas atradināt bērnu no krūts ātrāk, nevis gaidīt, kad viņš no tās atteiksies pats, svarīgi to darīt pakāpeniski. Var samazināt zīdīšanas reižu skaitu. Pirmās, no kurām var atteikties, ir tās, kas ir nomoda laikā. Zīdīšanas reizes pirms iemigšanas un pēc pamošanās sākotnēji labāk saglabāt.

Vienojies ar mājiniekiem, ka lieki neatgādināsi bērnam, kāds viņš malacis, ka vairs nezīž krūti, un nežēlosi viņu, ka pieniņš beidzas, jo šādas sarunas nevajadzīgi liks bērnam domāt par zīšanas procesu.

Ja esi uzsākusi zīdīšanas pārtraukšanas procesu, bet bērns izrāda vēlēšanos tikt pie mammas krūts, sāc ar alternatīvu piedāvāšanu – paskatīties grāmatiņu, padzerties ūdeni vai tēju, kaut ko uzēst. Nekad nepiedāvā alternatīvas, kas var kļūt nevēlamas. Ejot gulēt, ar bērnu var sarunāt, ka viņš zīž noteiktu laiku, piemēram, kamēr mamma lēnām skaita līdz desmit (vai jebkuram citam ciparam). Kad ir izskaitīts, mamma var vienkārši pagulēt blakus, paglāstīt mazuļa muguru vai paturēt roku, kamēr viņš aizmieg. Bērnam var būt vieglāk pieņemt pārmaiņas, ja vakarā midzina tētis.

Ja mazulis naktīs ir ļoti nemierīgs un laktācija vēl pilnībā nav beigusies, ir vērts pārdomāt – varbūt zīdīšanu naktī tomēr kādu laiku atstāt. Dažkārt mammas domā – ja izbeigšu zīdīt, parādīsies vairāk brīvā laika. Taču brīdī, kad zīdīšana iet mazumā, bērns pēkšņi sāk izrādīt neremdināmu vajadzību pēc zīšanas. Viens no iemesliem – līdztekus ar zīdīšanas samazināšanos, samazinās arī uzmanība, ko mamma velta bērnam. Un bērns meklē veidus, kā šo uzmanību kompensēt.

Ja starp zīdīšanas reizēm veidojas lielākas laika atstarpes un piens tomēr sakrājas tādā daudzumā, ka mammai izraisa diskomfortu, var to atslaukt līdz atvieglojuma sajūtai, lai neveidotos piena sastrēgums. Ja periodā, kad zīdīšana ir pārtraukta, krūtis pārpildās, kļūst cietas, var atslaukt pavisam nedaudz – līdz atvieglojuma sajūtai.

Aptuveni divu nedēļu laikā piena dziedzeris pielāgosies jaunajai situācijai un piena ražošanas apjomi samazināsies. Kad bērns beidz zīst pavisam, izdalījumi no krūtīm var būt pat vairākus mēnešus. Bet tie nedrīkst tecēt un pavairoties. Ja parādās asiņaini izdalījumi, jādodas pie ārsta. Ja ir bažas, labāk konsultēties ar speciālistu.