Foto: Shutterstock

Ziemai patiesībā nav ne vainas, īpaši, ja ir sniedziņš – tad bērniem prieki lieli. Taču līdz ar ziemas prieku baudīšanu – braukšanu ar ragaviņām, slēpošanu, slidošanu, pikošanos un sniegavīru velšanu – šis gadalaiks ir arī slimošanas laiks. Kā stiprināt imūnsistēmu ar pārtikas produktu palīdzību?

Portāls "Parents" piedāvā reālu rīcības plānu jeb astoņu īpašu pārtikas produktu ieviešanu savā ēdienkartē. Ja ne katru dienu, tad vismaz ik pēc pāris dienām kādu no šiem produktiem noteikti būtu jāliek galdā. Tie ne tikai stiprinās imunitāti, bet arī dos spēkus visus garos ziemas mēnešus. Lietojot regulāri šos produktus, tu retāk slimosi un saglabāsi enerģiju visai sezonai.

Kivi

Pat ja tu neesi kaislīgs kivi fans, ziemas sezonā tomēr centies tos ēst iespējami biežāk, jo šie augļi ir vieni no labākajiem ziemas produktiem. Kivi ir lielisks A, C un K vitamīnu avots. Tāpat šis auglis ir bagāts ar kāliju un šķiedrvielām, bet vienlaikus tas ir mazkaloriju produkts (mazais kivi auglis satur 40 kalorijas).

Foto: Shutterstock

Kivi palīdz uzlabot imūnsistēmu, bet vēl tam ir laba iedarbība uz sirdi un redzes asumu. Kivi var pievienot, piemēram, augļu salātiem, ēst ar jogurtu. Kivi mīkstumu bieži vien pievieno arī ūdenim, tad dzēriens būs vēl gardāks.

Granātāboli

Foto: Shutterstock

Granātābola garšas nianses ir patiešām īsts baudījums. Tie ir vieni no populārākajiem un ieteicamākajiem produktiem, ko ēst ziemas sezonā. Augli var ēst svaigu, sēkliņas vienu pēc otras likt mutē, bet var pievienot arī jogurtam, salātiem vai pievienot ūdenim – gan aukstam, gan karstam. Turklāt ļoti ieteicama ir arī svaigi spiesta granātābolu sula. Izdzerot tasīti šādas sulas katru rītu, tu organismu nodrošināsi ar nepieciešamo kālija daudzumu. Bet vēl sula palīdzēs tikt galā ar vēdera pūšanos un paaugstinās enerģijas līmeni.

Pusglāze granātābolu sēkliņu satur 70 kalorijas, 3,5 gramus šķiedrvielas un 16 gramus ogļhidrātu, kā arī B grupas vitamīnus un folijskābi. Granātābols ir arī lielisks antioksidantu avots, kas samazina risku saslimt ar onkoloģiskajām slimībām, kā arī palīdz samazināt sirds-asinsvadu saslimšanas risku.

  • Par granātābolu teju maģiskajām spējām veselības uzlabošanā plašāk lasi te.

Briseles kāposti

Foto: Shutterstock

Ja pareizi pagatavosi Briseles kāpostus, tad iegūsi vienu no gardākajiem un noderīgākajiem ēdieniem ziemas sezonai. Šos kāpostus var pagatavot ļoti ātri un vienkārši, laika ziņā tas prasīs vien aptuveni 10 minūtes. Tos var apcept, tvaicēt vai izvārīt. Kā pagatavot Briseles kāpostus, receptes meklē šeit un šeit.

Briseles kāposti ir bagāti ar kāliju, šķiedrvielām, C, A un K vitamīniem. Tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie vairo enerģiju, uzlabo imūnsistēmas darbību, kā arī palīdz novērst saaukstēšanos un pat gripu.

Citrusaugļi


Protams, ziemas sezonas ēdienkarte nevienā ģimenē nav iedomājama bez citrusaugļiem. Starp greipfrūtiem, apelsīniem, mandarīniem, kā arī citroniem un laimu katram ir jāatrod sava iemīļotākais citrusauglis. Šie augļi ir vieni no labākajiem C vitamīna avotiem, tajos ir arī kālijs un folijskābe. Tāpat šie augļi tiek uzskatīti par iedarbīgiem pret vēža risku, ko satur lielu daudzumu flavonoīdus. Vienmēr ieteicams tējai vai ūdenim pievienot šķēlīti citrona vai laima, gatavo no citrusaugļiem salātus vai spied sulas. Saldie mandarīni un apelsīni ir lieliska uzkoda gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Taču, ja tu lieto kādus recepšu medikamentus, izvairies no greipfrūtu lietošanas (un nekādā gadījumā zālēm neuzdzer greipfrūtu sulu), jo var notikt izmaiņas medikamentu iedarbībā. Pie sava ārsta precizē, vai greipfrūts tev parakstītajām zālēm neradīs ar tām konfliktu, ja medikamentus lieto regulāri.

  • Mediķi rekomendē bērniem līdz gada vecumam mandarīnus nedot, bet plašāk par to lasi šeit.

Hurma

Foto: Shutterstock

Vienaldzīgo pret šo augli praktiski nav – vai nu tā saldas, oranžīgais mīkstums iepatīkas uz visiem laikiem, vai arī šī augļa garša neiet pie sirds. Ja ģimenē šis produkts nav iecienīts, meklē ceļus, kā to tomēr ieviest ģimenes ēdienkartē. Jo bez hurmas ziemas periodā nu nekādi – tā ir bagāta ar ogļhidrātiem, šķiedrvielām, kāliju, kalciju, mangānu, magniju, dzelzi, un auglis satur arī nedaudz tauku un olbaltumvielu.

Tāpat hurma ir bagāta ar C un A vitamīniem. Tādēļ pievieno augli desertiem, augļu salātiem, vāri džemus vai izmanto kokteiļos.

  • Kāpēc ar hurmu ir vērts arī uzmanīties, plašāk uzzini šajā rakstā.

Kanēlis

Foto: Shutterstock

Šī laikam būs vispopulārākā garšviela ziemas sezonā. Kanēlis silda un dod patīkamu garšu un aromātu dažādiem ēdieniem un dzērieniem. Cepumi, kūkas, pīrādziņi, kokteiļi, karsta šokolāde, tēja, kafija, vīns – kanēlis sader ar visiem. Tu neticēsi, bet šķipsniņu kanēļa var pievienot arī zupām, piemēram, pupiņu vai lēcu.

Kanēlis palīdz stiprināt imūnsistēmu un sirds veselību, uzlabot galvas smadzeņu darbību. Tas satur ēteriskās eļļas, kurām ir pretbaktēriju un pretiekaisuma iedarbība. Turklāt kanēlis satur kalciju, dzelzi, šķiedrvielas, mangānu un antioksidantus, kas palīdz novērst vēža risku.

Pākšaugi

Foto: Woman's Weekly/REX/Vida Press

Pākšaugi ir ne tikai veselīgi, bet arī sniedz enerģiju. Tajos ir tādas nepieciešamās barības vielas, kā šķiedrvielas, olbaltumvielas, dzelzs, cinks, kalcijs un B grupas vitamīni. Tie palīdz samazināt vēža rašanās risku un sirdsslimības. Derēs gan sarkanās, gan baltās pupiņas – izvēles iespējas ir plašas.

Vāri zupas un gatavo sātīgus sautējumus. Starp citu, ēdieni no pākšaugiem ir ļoti sātīgi un dažreiz spēj aizstāt mūsu platuma grādos tik iecienītos gaļas ēdienus.

  • Lasi arī šo rakstu, kur var iepazīties ar pieciem iemesliem, kāpēc pākšaugi jāēd biežāk.

Saldais kartupelis

Foto: Shutterstock

Un nedaudz eksotikas. Ne katrā veikalā, bet lielveikalos gan var atrast batātes jeb saldos kartupeļus. Atkarībā no to šķirnes un izcelsmes valsts, mēdz būt batātes ar baltu, oranžu vai pat violetu mīkstumu. Nepagatavotas batātes bieži atgādina burkānu garšu, bet pagatavotas – kaut ko starp kartupeli un ķirbi.

Ja ēd to mērenos daudzumos, tad saldais kartupelis ir teju ideālais ziemas ēdiens. Tas satur lielu daudzumu antioksidantus, beta karotīnu, kas palīdz novērst šūnu bojājumus organismā un samazina ādas, prostatas un plaušu vēža risku. Batātēs atrodami ogļhidrāti, šķiedrvielas, dzelzs, kālijs, B6 vitamīns un dažas vēl svarīgas vielas. To var cept, vārīt, gatavot no tā biezeni, likt klāt zupām. Šis ir labs variants, ja gribas arī nedaudz paeksperimentēt un kaut ko pamainīt savā ierastajā ēdienkartē.

  • Kā gardi ēdienkartē iekļaut batāti, uzzini te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!