Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bērnudārzos un skolās pasākumi rit pilnā sparā, un tiem bērni gatavojas īpaši. Cits dzied, cits dejo vai skaita kādu dzejolīti, bet tradīcija ir tāda, ka arī pie vecīša līdzatnestā dāvanu maisa bērnam jānoskaita kāds pantiņš. Un te nu brīžiem var novērot dažādas ainiņas – ir bērni, kuri ļoti kautrējas, ir tādi, kuri pat atbilstošā vecumā ne par ko nevēlas mācīties dzejoli.
Kāpēc ir svarīgi mācīties no galvas dzejoļus un kādēļ to būtu ieteicams darīt ne tikai svētkiem par godu, bet arī ikdienā, portālam "Letidor" skaidro logopēde, sākumklašu pedagoģe Anastasija Speranskaja. Viņa iesaka uz dzejolīšu mācīšanos paraudzīties no citas puses – kā uz nodarbi, kas var nest prieku, bet tikai tajā gadījumā, ja šim jautājumam pievēršas ar prātu.
Logopēde stāsta par to, kādēļ dzejoļi jāmācās visiem, un ne tikai bērniem, un kā iekalšanu galvā pārvērst par radošu procesu.
Dzejoļu mācīšanās no galvas attīsta atmiņu
Pirmsskolas un sākumklašu vecuma bērni, mācoties dzejoļus, attīsta tā dēvēto mehānisko atmiņu. Viņi mācās pēc principa "sadzirdēju un atcerējos", īpaši neiedziļinoties dzejoļa jēgā. Tas nav slikti, taču to nevar salīdzināt, kad bērns ne tikai atceras ar daudzkārtējas atkārtošanas palīdzību vienas un tās pašas rindiņas, bet apzinās arī to jēgu.
Tādēļ ir svarīgi jau no paša sākuma dzejoli "salasīt pa kauliņiem". Sākumā lēnām, izteiksmīgi izlasi to, vizuāli iztēlojoties katru vārdu. Bet pēc tam māci to tikpat lēnām, pa drusciņai vien.
Tad varēs runāt par loģiskās atmiņas trenēšanu. Tieši tā mazulim un arī skolēnam palīdz saglabāt koncentrēšanos, kā arī būt daudz vērīgākam un izdomas bagātākam.
Kad bērns mācās dzejoli, attīstās viņa valoda
Dzejoļos bērns sastop vārdus, kurus mēs reti izmantojam sarunu valodā. Tādēļ, mācoties dzejoli, viņš bagātina savu vārdu krājumu.
Mācoties dzejoļus, attīstās vizuālais priekšstats
Svarīgi, lai, mācoties dzejoli, bērns iedomātos, par ko viņš stāsta. Tā viņš trenē iztēli, mācās analizēt informāciju, kā vārdus pārvērst ainiņās un ainiņas vārdos.
Ja bērnam neizdodas galvā "uzzīmēt" šo ainiņu, palūdz sākumā viņam to uzzīmēt uz papīra lapas.
Ja bērns jau prot lasīt, tu vari dzejoli uzrakstīt uz lapas un izlaist dažus vārdus (piemēram, tos, kuri apzīmē kādus priekšmetus). Lai bērns šajās tukšajās vietās uzzīmē trūkstošo vārdu ar attēlu.
Mācoties dzejoli, bērns apgūst vārdisko struktūru
Bērnu dzejoļi ir ļoti ritmiski. Tos mācoties, bērns netieši attīsta vārdiskās struktūras izpratni. Runājot vienkāršākā valodā, viņš mācās pareizi sadalīt vārdus pa zilbēm.
Nebūt ne visi pirmsskolas vecuma bērni un arī pirmo klašu skolēni var izplaukšķināt ar plaukstām pat salīdzinoši vienkāršus vārdus pa zilbēm. Ne visi jūt, kur nepieciešama pauze, kur jāapstājas. Dzejoļu mācīšanās šo jautājumu ļoti labi risina, uzsver logopēde.
Mācoties dzejoli, bērns trenē dikciju
Prasme skaļi un skaidri nodeklamēt dzejoli ģimenes lokā palīdz bērnam daudz pārliecinošāk atkārtot to arī lielākas publikas priekšā. Pakāpeniski viņam radīsies sapratne, kādā tempā, ar kādu intonāciju viņam vislabāk veidot savu runu (un ne tikai skaitīt dzejoļus), lai apkārtējie viņu dzirdētu un saprastu katru vārdu. Svarīga un noderīga prasme, kura patiešām dzīvē noderēs.
Svarīgi zināt…
Ir vecāki, kuri cenšas ar bērnu iemācīties pa vienam dzejolītim katru dienu. Lūk, ja vēlies, lai dzejoļu mācīšanās tiešām būtu noderīga, tad tā tomēr nevajadzētu darīt.
Ir nepieciešams maksimāli kvalitatīvi piestrādāt pie katra teksta, ko vecāki plāno piedāvāt bērnam. Vēlams izvēlēties dzejoļus, kuri bērnam patīk.
Bet pēc tam mierīgos apstākļos jāizlasa teksts. Jāizlasa visi nepazīstamie vārdi, tie jāapspriež, jāuzdod jautājumi: "Kas notiek dzejolī? Kādi varoņi tajā darbojas? Ko viņi dara?" Jāuzzīmē zīmējums. Un tikai pēc tam ir jāķeras klāt dzejoļa apguvei.
Logopēde iesaka labāk pastrādāt ar vienu dzejolīti kvalitatīvi, nekā iekalt no galvas vienu vai pat divus dzejoļus dienā un trenēt tikai mehānisko atmiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
