Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bērnudārzos un skolās pasākumi rit pilnā sparā, un tiem bērni gatavojas īpaši. Cits dzied, cits dejo vai skaita kādu dzejolīti, bet tradīcija ir tāda, ka arī pie vecīša līdzatnestā dāvanu maisa bērnam jānoskaita kāds pantiņš. Un te nu brīžiem var novērot dažādas ainiņas – ir bērni, kuri ļoti kautrējas, ir tādi, kuri pat atbilstošā vecumā ne par ko nevēlas mācīties dzejoli.
Kāpēc ir svarīgi mācīties no galvas dzejoļus un kādēļ to būtu ieteicams darīt ne tikai svētkiem par godu, bet arī ikdienā, portālam "Letidor" skaidro logopēde, sākumklašu pedagoģe Anastasija Speranskaja. Viņa iesaka uz dzejolīšu mācīšanos paraudzīties no citas puses – kā uz nodarbi, kas var nest prieku, bet tikai tajā gadījumā, ja šim jautājumam pievēršas ar prātu.
Logopēde stāsta par to, kādēļ dzejoļi jāmācās visiem, un ne tikai bērniem, un kā iekalšanu galvā pārvērst par radošu procesu.