Daudzi vecāki zina, cik viegli iespējams nokaitināt pusaudzi. Jebkurš neuzmanīgas mammas vai tēta vārds ir liels aizvainojums bērna dvēselē. Protams, lai apdomātu ikvienu vārdu, vecākiem laika nav, bet neteikt skaļi konkrētas frāzes, to gan var iemācīties.
Lūk, 10 izteicieni, kurus nedrīkst lietot sarunā ar pusaudzi, lai viņu neievainotu! Konkrētās frāzes apkopojis portāls "Mama-likes".
Tātad, tā!
Iedomājies sevi šajā lomā, ja saruna sākas tieši ar šādu frāzi. Tu pats visu labi saproti. Izdzirdot dialoga sākumā šos vārdus, tā vien gribas aizstāvēties. Bet, redz, vecāku uzdevums ir nevis uzbrukt, bet tieši bērnam nodot savas domas.
Manā mājā!
Tavā? Tev nešķiet, ka pēc tam, kad tavs bērns parādījās šajā pasaulē, šī māja kļuva arī par viņa un ar visām tās sienām?! Tu taču ar šādu frāzi pusaudzim parādi, ka viņam nav tās vietas, kur viņš var justies drošībā.
Man nav svarīgi, ko vēlies tu!
Izdari tieši tagad!
Kāpēc tu uzskati, ka kādam ir jāpamet visas savas lietas un jāmetas izpildīt tavas komandas? Neatkarīgi no tava sarunu biedra vecuma, šāda frāze parāda necieņu pret viņa nodarbēm. Ja tomēr tavs bērns pieradis visu darīt nekavējoties, tad vēlāk uz viņa kakla "sēdīsies" visi, kam nav slinkums.
Mani neinteresē, kāpēc!
Ja tu izlem pateikt šo frāzi, tad uzskati, ka tavs dialogs pusaudža acīs ir pietuvojies beigām un reakciju jau nu tu patiešām nesagaidīsi. Labāk pavaicā par to, kāpēc atgadījās tā un ne citādāk, un viņš nāks tev pretim. Pamēģiniet kopā izdomāt, kā izdarīt tā, lai kļūda neatkārtotos.
Mazs vēl esi, lai pieņemtu lēmumus!
Jo biežāk tu pusaudzim teiksi, ka viņš vēl ir maziņš, jo mazāk atbildīgs viņš jutīsies par saviem gājieniem. Ja vēlies izaudzināt patstāvīgu personību, kura atbild par savām darbībām, tad sākumam iemāci dažus lēmumus pieņemt kopā.
Tavs darbs – tikai labi mācīties!
Tev nav tiesību ar mani tā runāt!
Pacenties vispār aizmirst par frāzēm, kuras pusaudzim paskaidro, ka viņam ne uz ko nav tiesību. Atceries, – sarunā ar viņu pieaugušais cilvēks esi tu, un tas nozīmē arī uzņemties pilnu atbildību par saprātīgu un mierīgu dialogu, nevis to visu novelt uz bērnu.
Tāpēc, ka es teicu!
Brīdī, kad tev uzdod jautājumu: "Kāpēc?", uz to ir vērts atbildēt. Pretējā gadījumā tavas prasības, lūgumi un apgalvojumi ir nekas vairāk kā tukši vārdi. Izskaidro pusaudzim vērā ņemamus argumentus, un, iespējams, viņš ar prieku pieņems tavu pozīciju.
Kā tu mani nokaitināji/apniki/pieriebies!
Neatkarīgi no vecuma, bērnam aiz vecāku muguras ir jājūtas kā aiz akmens sienas. Kad tu mētājies ar šādu frāzi, bērns saprot tavu neaizsargātību un zaudē to atbalstu, kas tu viņam esi.
Neatkarīgi no tā, cik sarežģīti tev ir risināt mierīgu dialogu ar savu pusaudzi, centies apvaldīt savas negatīvās emocijas. Pamēģini biežāk ar viņu sarunāties par tēmām, kuras viņam ir interesantas. Iespējams, tā tu viņā atklāsi pilnīgi negaidītas un patīkamas puses.