10 veidi, kā bērna acīs nepazaudēt vecāku autoritāti

Lūk, te būs 10 padomi mammām un tētiem, kas, cerams, palīdzēs nezaudēt vecāku autoritāti! Ar padomiem dalās eksperti portālā "Mamam-likes".

Bērni pievērš uzmanību vecāku uzvedībai. Ja moralizējošas sarunas par to, kas ir labi un kas ir slikti, nav nostiprinātas ar piemēru, tad tādām vispār nav jēgas. Tu vari bezgalīgi ilgi stāstīt bērnam par cieņu pret vecākiem radiniekiem, bet ja pats būsi rupjš pret saviem vecākiem, tad, tici, bērns atcerēsies tieši to.

"Tā, atnāks tētis un tad tevi sodīs!" – aizmirsti par šo un līdzīgām frāzēm. Visticamāk, audzinošu efektu šī biedēšana neradīs. Vienkārši tad, kad tēva nebūs klāt, bērns sāks uzvesties tā, kā viņš vien sagribēs. Un paklausībai pienāks gals. Pretējā gadījumā bērnā modīsies spēcīgas bailes tēva priekšā.

Bērni pēc savas būtības ir zinātkāri, un jo vecāki viņi kļūst, jo vairāk jautājumu uzdod. Ja vēlies, lai bērnam pareizi attīstītos domāšanas spējas, viennozīmīgi nesniedz viņam gatavas atbildes. Labāk dod iespēju atrast tās pašam. Piedāvā situācijas, uzdod uzdevumus. Lai bērns mācās tos risināt, balstoties uz savām zināšanām. Ja tādu pietrūkst, virzi bērnu, piedāvājot viņam nepieciešamo informāciju.

Ja esi nolēmis piemērot bērnam kādu sodu, tad sākumā par visiem 100 procentiem iepazīsties ar situāciju. Esi pārliecināts, ka bērns patiešām kaut ko izdarījis, nevis kļuvis tikai par kādu apstākļu upuri. Ja bērnu sodīsi netaisnīgi, tad viņš uz ilgu laiku turēs aizvainojumu, kas, savukārt, atgriezīsies kā nepamatota uzvedība attiecībā pret tevi.

Ja bērns tev ir uzticējis kādu noslēpumu, nevajag ar to dalīties ar paziņām un vēl jo vairāk – viņa draugu mammām. Iespējams, pieaugušajiem šādas sarunas šķiet aizkustinošas, bet bērnam – zaudēta uzticēšanās un iedragāta pašapziņa. Īpaši, ja viņš dzird, ka vecāki kopā ar citiem pieaugušajiem smejas par viņa noslēpumu.

Ja audzinošos nolūkos tu neļauj skatīties televizoru, spēlēties, iet pastaigāties, tad nevajag uzreiz dusmas nomainīt pret maigumu un "mīkstināt spriedumu". Tieši tas pats attiecas uz bērna asarām – nav vērts atteikties no sava lēmuma, ja mazulis sācis raudāt. Viņš sapratīs, ka tādā veidā var viegli manipulēt ar tevi. Starp citu, "pozitīvos" solījumus (iet uz kino, uz parku, paspēlēties kopā) tieši tāpat ir jāizpilda. Neesi pārliecināts, ka izdosies – labāk nesolīt.

Vienā brīnišķīgā brīdī dažas mammas secinās, ka viņu pieaugušais bērns neko neprot. Un kāpēc? Tāpēc, ka vecāki visu darījuši viņa vietā, ja redzējuši, ka šāds darbiņš bērnam padodas ar grūtībām. Tev vienmēr jābūt "uz vakts", bet labāk bērnam parādi, kā viņš to var izdarīt pats, nevis izpildīt darāmo viņa vietā. Palīdzi, kad bērns pats to lūdz, bet nav nepieciešamības bērnam no rokām izraut neizdevušos projektu.

Visiem bērniem ir vajadzīgi vecāki. Mazuļi grib, lai mammas un tēti piedalītos viņa spēlēs un dzīvē. Centies atrast laiku kopīgām spēlēm un izklaidēm. Bērni atcerēsies tieši to, nevis to, cik dārgas bija viņu rotaļlietas un kāda zīmola apģērbs.

Pazīstama angļu gudrība vēsta: "Neaudzini bērnus, vienalga viņi izaugs līdzīgi tev. Audzini sevi" – un par šo vārdu patiesumu nav iemesla strīdēties. Attīsties, atver pasauli, uzvedies tā, kā uzskati par pareizu un vajadzīgu. Bērni to redzēs un tevi gribēs kopēt.