Visiem cilvēkiem ir jābūt savai personiskai telpai. Mēs bieži sakām šos vārdus, domājot paši par sevi vai jebkuru citu pieaugušu cilvēku. Bet, kad runa ir par bērniem, ieslēdzam īpašnieciskas tiesības, un vārdi par personīgo telpu kaut kur pazūd aiz horizonta.
Par to, kāpēc bērniem ir noslēpumi, ar kuriem viņi nesteidzas dalīties ar vecākiem, portālam "Letidor" skaidro psiholoģe Olga Romaņiva.
Kad pasaulē nāk mazulis, tā nav tikai sīciņa būtne, bet jau personība – spilgta, neatkārtojama, īpaša. Pat ļoti mazs bērns var parādīt raksturu: bieži, vai gluži pretēji, reti raudāt, vismaz piecas minūtes bez vecākiem spēt uzvesties mierīgi vai arī būt pārmēru uzstājīgs.
Patiesībā – rakstura īpašības bērnam palīdz izveidot savstarpējas attiecības ar vecākiem un apkārtējiem cilvēkiem. Bet no vecākiem ir atkarīgs, cik tuvi viņi būs ar savu bērnu, vai viņš būs atklāts pret vecākiem vai arī viņam parādīsies noslēpumi.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka bērns pieaugot, paaudžu atšķirības uztver daudz spēcīgāk, nekā viņa vecāki. Viņš asi jūt nesapratni no vecāku puses, kas arī kļūst par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ bērnam no vecākiem parādās noslēpumi.
Bet, kā uzsver psiholoģe, visus noslēpumus var izdalīt vairākās kategorijās.
Vainas izjūtas noslēpums
Ja bērns nevar atklāti pateikt, kas viņam nepatīk, ar ko viņš vēlētos nodarboties, kur mācīsies un par ko vēlas kļūt, viņš sāk slēpt savus sapņus un rīcību. Tieši tāpēc vecākiem nevajadzētu bērnu censties pārvērst par sevi pašu, nevajadzētu iejaukties, noteikt, kas viņam obligāti būtu jādara un kādam viņam būtu jābūt.
Šajā kategorijā var iekļaut arī aizraušanās un sliktas atzīmes skolā. Nenoskaņo bērnu pret sevi ar vēlmi padarīt viņu par teicamnieku, piemeklējot rotaļlietas un pret viņa gribu sēdinot pie mācību grāmatām, un rājot par nesekmīgām atzīmēm.
Bērns noslēgsies, pārstās runāt par skolu un atzīmēm, viņam šī tēma kļūs līdzvērtīga nakts murgiem.
Tieši tas pats attiecas uz nodarbēm ārpus skolas, interesēm – nesūti viņu mācīties vijoļspēli, ja viņu aizrauj, piemēram, brīvā cīņa.
Cenšoties bērnam uzspiest savas domas, vēlmes un dzīves redzējumu kopumā, tu viņā iesēj vainas izjūtu: viņš neattaisno tavas cerības, un tas ir pirmais, ko bērns slēpj no tevis savā "seifā".
Noslēpums ar seksuālu raksturu
Šis bērnu noslēpums var būt saistīts ar vecāku noslēpumiem. Te ietverti jautājumi, kas rodas pubertātes periodā, interese par pretējo dzimumu, pirmā seksuālā pieredze, cita orientācija.
Iepazīstot sevi, savu ķermeni un gūstot pirmo pieaugšanas pieredzi, bērns var justies neveikli vecāku priekšā.
Tāpēc ar visu šo viņš visticamāk dalīsies ar saviem vienaudžiem, nekā ar mammu un tēti.
Paskaidrot, kāpēc tā notiek, ir vienkārši. Savu vienaudžu priekšā viņš būs pieaugušāks, pieredzējušāks. Bet vecāki, visticamāk, sāks mācīt un stāstīt par visu skolotāja tonī. Pusaudzim tas ir nepieņemami.
Bet vēl bērns var vienkārši kautrēties runāt ar pieaugušajiem par šādu tēmu, īpaši, ja vecāku uzskati ir pārāk konservatīvi.
Noslēpums, kas rodas no sajūtas, ka neesi vajadzīgs
Šī noslēpumu kategorija parādās tad, ja bērnam trūkst vecāku uzmanības. Sākas tas ar banālu plāksnīti uz istabas durvīm "Bez klauvēšanas – neienākt".
Bērns attālinās, jūtot pastāvīgu vecāku aizņemtību, kas, protams, atsaucas uz bērnu.
Šī viņa istaba kļūst par cietoksni, kurā svešajiem (un par tādiem kļūst vecāki) ieeja aizliegta.
Bērns vairāk laika sāk pavadīt draugu kompānijās, kuri ne vienmēr vecākiem var patikt. Bet vārdi "Nedraudzējies ar viņu, viņš tevi slikti ietekmē" vai "Kur tu biji? Jau ir pulksten 22!" bērnam nekādi neparādīs, ka tu par viņu rūpējies un uztraucies, norāda psiholoģe.
Viņš sajutīs tikai tavu nepatiku pret viņa kompāniju, un tādēļ, kā minimums, sāks klusēt, melot vai atspēlēties, kā atbildot uz taviem vārdiem.
Viņa draugi kļūs par galveno noslēpumu, ko rūpīgi to tevis slēps. Un ja tu nevēlies, lai viss patiešām slikti beigtos (ar nopietnu konfliktu ar bērnu un pat viņa aiziešanu no mājām), parādi atvasei savu mīlestību un rūpes, uzzini, kāpēc viņu tik ļoti pievelk šī kompānija.
Izrādi patiesu iesaistīšanos un interesi par viņa dzīvi. Bērnam ir nepieciešama uzmanība, tad arī viņš pārstās attālināties un daudzi noslēpumi nāks gaismā.
Lai arī kurā no šīm kategorijām iekļaujas tava bērna noslēpumi, esi ar viņu vienkārši pacietīgāks un labestīgāks, runājies ar bērnu kā līdzīgs ar līdzīgu, nevis no sava vecuma augstumiem un dzīves pieredzes.
Liec bērnam saprast, ka tu nelīdīsi viņa dzīvē, ka cieni un novērtē viņa personīgo telpu, bet, ka pēc padoma un palīdzības viņš vienmēr var pie tevis vērsties.
Ja no vecāku puses tiek izrādīts atbalsts un sapratne, tad arī bērniem nav nekāda iemesla kaut ko noklusēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
