zīdainis, raudāt, raud, jaundzimušais, mazulis
Foto: Shutterstock
Vēl joprojām populāra diagnoze, ko raudošiem mazuļiem viņu pirmajos trīs dzīves mēnešos piespriež gan vecāki, radi, draugi un arī ārsti ­ir vēdersāpes jeb kolikas. Pirms 11 gadiem, būdama gados jauna mamma savam pirmajam bērnam, arī es ticēju, ka manai meitiņai ik vakaru jācieš šīs nenovēršamās mokas.

Mazliet līdzēt varot vien nēsāšana pareizās pozās, lai mazais dabū izpurkšķināties, puncīša glāstīšana un sildīšana ar savu ķermeni, kā arī fenheļa tēja un brīnumlīdzeklis ­– aptiekā nopērkami pilieni. Protams, tiku arī nostrostēta ievērot stingru diētu, jo bērna vēders varot sāpēt no visa kā, ko būšu apēdusi. Cītīgi darīju visu, kā ieteikts, tomēr nešķita, ka ar to būtu kā diži līdzēts. Daudz jau tolaik domāju par to, kāpēc gan daba tā paredzējusi pašā dzīves sākumā mazam cilvēciņam mocīties? Vai tiešām tā jābūt, un kā reāli mazulim palīdzēt?

Tikai tad, kad abi pirmie bērni jau bija paaugušies, uzņēmos pētīt nopietnāk bēbīšu lielās raudāšanas iemeslus dažādos vecumos (arī vēlākais populārais cēlonis "nāk zobi", man nešķita pārliecinošs).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!